Raidījums: Vairākiem RTU pētniecības centriem varētu draudēt slēgšana (8)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniecības centri zinātnisko institūtu izvērtējumā tikuši novērtēti ļoti zemu un tiem varētu draudēt slēgšana, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma «Panorāma» rīcībā nonākusī informācija.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu un eksperti iesaka tās slēgt. Par to vakar preses konferencē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti.

Pilnu ziņojumu IZM solījusi publicēt rīt, 17.janvārī, un pagaidām atteikusies atklāt, kuri ir tie institūti, kurus eksperti iesaka slēgt. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa vien norāda, ka tie pārsvarā ir mazi institūti.

«Panorāma» norāda, ka IZM pasūtītajā pētījumā, ko veica starptautiskie eksperti, iekļautas 150 zinātniskās iestādes.

RTU ir lielākā un vecākā inženierzinātņu augstskola Latvijā, taču izvērtējumā tā nav iekļuvusi 15 izcilnieku skaitā. Universitātes vadība par to ir pārsteigta. «Mums ir institūti, kuriem ir ļoti daudz labu publikāciju, viņiem ir augsta doktorantu aizstāvēšanas efektivitāte, bet novērtējums - tāds pats kā institūtiem, kuriem šo publikāciju nav. Līdz ar to, lai varētu tālāk strādāt un pieņemt praktiskus lēmumus, ko darīt, ir jāsaprot, kā veidojies viens vai otrs skaitlis,» sacīja RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.

RTU ir 42 zinātniskie institūti. Daudzi saņēmuši vien apmierinošu vērtējumu - divus punktus, bet seši institūti novērtēti kā vāji - ar vienu punktu.

Kā uzsvēra augstskolā, ja vērtēšana notiktu tagad, aina būtu citāda, jo jau kopš gada institūtu skaits ir samazināts. «Visi institūti ir apvienoti vienā lielā universitātē, ir viens zinātniskais institūts - RTU, un ir viena aģentūra - Neorganiskās ķīmijas institūts,» raidījumam norādīja Juhna.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), kuras institūti novērtēti ar diviem un vienu punktu, savukārt uzskata, ka vērtēšanas kritēriji nebija objektīvi. «Lauksaimniecības zinātne ir orientēta uz nacionālo problēmu risināšanu, un finansējums ir galvenokārt nacionāls. Un te vairāk tika vērtēti starptautiskie projekti. Starptautiskā ekselence lauksaimniecībā nav tik izteikta kā matemātikā un fizikā,» skaidroja LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža.

Arī LLU apsverot institūtu apvienošanu, taču augstskolā uzsver - var jau apvienot, bet diez vai tas uzlabos situāciju zinātnē, kurai, kā atzīst paši vērtētāji, valsts atvēl dramatiski mazu finansējumu. RTU piekrīt ekspertu ieteikumam, ka Latvijā pastāvošais zinātnes un izglītības nodalījums ir problemātisks, līdz ar to doktorantu skaits ir krietni mazāks nekā citās valstīs.

«Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc novērtējums, zinātniskā kapacitāte ir nepietiekama, bet doktorantūru var attīstīt tikai ar valsts naudu. Skaidrs, ka jaunie zinātnieki atrod citas iespējas,» «Panorāmai» sacīja RTU zinātņu prorektors.

Kā ziņots, ekspertu vērtējumā, Latvijā darbojas arī 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā piešķirot maksimālo punktu skaitu - piecus vai četrus.

Par spēcīgiem vietējiem zinātnes centriem, izvērtējumā piešķirot trīs punktus, atzīti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Eksperti gan iesaka vēl uzlabot šo institūtu darbību, tostarp apvienojot mazākos no tiem. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) vakar preses konferencē norādīja, ka no šiem institūtiem vajadzētu pieprasīt skaidru biznesa plānu, kā «audzēt» savu kapacitāti un «pacelties» līdz vismaz četriniekam.

Vēl 77 institūti un augstskolu struktūrvienības izvērtējumā ieguvušas apmierinošu vērtējumu. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Izglītības un zinātnes ministrs izteicās, ka apmierinošo vērtējumu ieguvušos institūtus vajadzētu apvienot pēc attiecīgām diskusijām, kā arī vāju vērtējumu ieguvušajiem institūtiem būtu jāiet šāds pats ceļš - tikai bez jebkādām diskusijām.

Lai uzlabotu situāciju zinātnē, līdz 1.aprīlim IZM plāno izstrādāt zinātnes attīstības stratēģiju un 1.jūlijā iesniegs to valdībā.

Izvērtējumu veica IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu. Tas izmaksāja 300 000 latu.

Komentāri (8)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu