Vienu no dārgākajām valsts iestāžu ēkām – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno kompleksu - nevar nodot ekspluatācijā, jo būvniecības gaitā izmantoti citādi logi nekā iepriekš paredzēts un tiem nav atbilstošu dokumentu. Rīgas būvvalde un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pievērsis uzmanību, ka būvnieks «Re&Re» mēģina sarunāt sertifikātus jau uzstādītajiem logiem, svētdien vēstīja LNT raidījums «Top 10».
Tiesības ēku būvēt 2011.gadā ieguva būvfirma «Re&Re», uzvarot konkursā piecu vietējo kompāniju vidū ar zemāko cenu - 54,8 miljoni eiro. Tagad projekta izmaksas nedaudz sarukušas, tomēr joprojām tā būs viena no dārgākajām valsts iestāžu ēkām.
Kā norāda raidījums, būvniecība bija jāpabeidz jau 13.janvārī. Tas neizdevās un termiņš tika pārcelts par mēnesi – uz 13.februāri. Tagad ēkas nodošana ekspluatācijā atlikta vēlreiz - līdz aprīļa sākumam. Iemesls - vēl jānovērš atklātās nepilnības.
Ēku kompleksa projekta īstenotājs ir SIA «Biroju centrs «Ezerparks»», kas pirms divām nedēļām veica VID administratīvo ēku kompleksa fundamentālu pārbaudi un atklāja nepilnības. «Nepilnības un neatbilstības ir saistītas ar dokumentiem un to, ka nav atbilstošu sertifikātu un licences,» skaidro «Biroju centrs «Ezerparks»» valdes priekšsēdētājs Kaspars Zauls.
Noskaidrots, ka VID administratīvās ēkas daudzie logi, kaut vizuāli izskatās vienādi, tomēr ir atšķirīgi.
Ēkā ir vairāk nekā 3500 stiklotu elementu un tie ir būtiska ēkas daļa. Projektā paredzēts, ka logu paketēm izmantots speciāli apstrādāts – rūdīts un krāsots - stikls. Par logu izgatavošanu un uzstādīšanu «Re&Re» slēdza līgumu apakšuzņēmumu «Montāžnieks D», līguma summa - viens miljons eiro. Savukārt, lai izgatavotu logus, «Montāžnieks D» jau slēdza līgumus ar stikla pakešu un furnitūras izgatavotājiem, kā arī ar montāžas materiālu piegādātājiem un citiem apakšuzņēmumiem. Stikla paketes par 150 000 eiro izgatavoja viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Latvijā «Transparence».
VID ēkai nepieciešamās logu paketes tika izgatavotas un lielākā daļa arī piegādātas, taču problēmas sākās brīdī, kad uzņēmums vēlējās saņemt samaksu arī par atlikušo daļu. «Montāžnieks D» nespēja norēķināties par materiāliem, jo viņiem maksājumus kavēja «Re&Re». Viedokļi par to, kādēļ - atšķiras. Materiālu piegādātāji uzskata, ka paši būvnieki nekvalitatīvi izbūvējuši logu ailes. Savukārt būvnieki vaino pašu «Montāžnieku D», apgalvojot, ka darbs izpildīts nekvalitatīvi un ne termiņā, turklāt apakšuzņēmējs izvēlējies pazust no objekta un līdz ar to «Re&Re» bijuši spiesti noslēgt līgumu ar citu uzņēmēju, kas var logus ielikt.
«Re&Re» «Montāžniekam D» nesamaksāja 155 000 eiro, savukārt tas tālāk nevarēja norēķināties ar saviem apakšuzņēmumiem, tostarp "Transparence". Tika atlaisti darbinieki un jau ir pieteikta «Montāžnieka D» maksātnespēja, bet uzņēmuma vadītājs ar veselības problēmām nonāca slimnīcā.
«Transparence» esot piedāvājusi piegādāt trūkstošos stiklus, prasot samaksāt arī «Montāžnieka D» parādu uzņēmumam. «Re&Re» maksāt nevēlējās un stiklus pasūtija citur. Līdz ar to objektā izvietotie stikli neatbilst projektam un tiem nav atbilstošā sertifikāta.
Tieši tādu stiklu izgatavot esot grūti, jo stikls ir krāsots, rūdīts. Vairāki logu ražotāji atzīst, ka «Re&Re» vērsušies pie viņiem ar lūgumu izsniegt sertifikātu par cita ražotāja produkciju. To neslēpj arī Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija un uzsver, ka šādus dokumentus izsniegt nedrīkst., jo tas ir pārkāpums.
Kā norāda Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas vadītājs Ivars Brants, ekspluatācijas deklarācija ir jāizdod ražotājam, cits to izdarīt nevar. Viņš apliecina, ka «Re&Re» vērsušies asociācijā, lai tā uzrakstītu deklarāciju. «To es skaidri un gaiši pateicu, ka mēs deklarāciju rakstīt nevaram,» uzsver Brants, piebilstot, ka par deklarācijas izrakstīšanu asociācijai solīta samaksa.
«Re&Re» valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš atzīst, ka sertifkāta neesamība ir «zināma problēma, ar kuru mēs šobrīd saskaramies un mēs to risinām». «Tieši tāpēc griezāmies pie asociācijas ar līgumu, vai viņi nevar mums palīdzēt. Šo dokumentāciju mēs noteikti dabūsim un nodosim šo objektu,» uzsver Pauniņš.
Jau šobrīd par termiņu neievērošanu uzņēmums «Re&Re» pasūtītājam maksā ievērojamu soda naudu - līgumsods ir 5000 eiro dienā, vēlāk būs ap 20 000 dienā. Ja VID uz jaunajām telpām šogad nepārcelsies, papildu nepieciešamie izdevumi tikai pieaugs.
Kā norāda «Top 10», VID ēkas būvniecībā konstatētā prakse nav nekas jauns - būvnieki meklē lētākus materiālus nekā projektā norādīts, bet atbilstības sertifikātus pieskaņo šiem materiāliem. Būvvalde mēnesī apseko 10-12 sabiedriskos objektus un atzīst, ka visu redzēt un atklāt nav iespējams, kaut arī informācija par šādiem pārkāpumiem ir.
Būvmateriāli un to atbilstība sertifikācijai ir arī viens no patērētāju tiesību aizstāvju prioritārajiem jautājumiem. Centrs pēc Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas īpaši nolēma veikt reidus. Tajos konstatēts, ka būvnieki projektam neatbilstošus materiālus izmanto ļoti bieži.
«Staigājot pa būvlaukumiem, esam redzējuši, ka nav atbilstošu būvniecības deklarāciju. Tas nozīmē, ka būvnieki būvē un bieži vien nemaz nezina, kam tie materiāli ir paredzēti, un nezina kādi tiem ir rādītāji. Ja projektā ir izvirzītas īpašas prasības, tad ir jāatbilst tām prasībām, kas izvirzītas projektā. Logam ir jāatbilst tam, kas ir rakstīts deklarācijā, kas šobrīd ir problēma, jo mums ir informācija, ka komersanti mēdz darīt tā, ka paši raksta tās atbilstības deklarācijas un ieraksta tādu ciparu, kādu konkursā prasa,» atzīst PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Pēdējā laikā tieši logiem ir veikti pārbaudes testi, kas atklāja, ka vairāk nekā puse pārbaudīto logu neatbilst sertifikātā norādītajām prasībām.
«No šobrīd mums zināmiem pieciem logu testiem, ko mēs veicām, trīs konstatēta neatbilstība. Tātad informācija, kas norādīta par loga siltumizolācijas koeficientu, par to, cik viņš to siltumu tur, ir nepareiza. Līdz ar to ir jautājums – ja šos logus kāds izmanto projektā, vai viņš sasniedz tos mērķus, kas plānoti,» skaidro PTAC vadītāja.
Sertifikātiem ir jābūt ražotāja izsniegtiem, kaut bieži vien uz sertifikātiem ir asociācijas, piegādātāju vai citas būvniecības iestādes apliecinājums. Kā norāda Vītoliņa, tas ir absolūti nepareizi un, ja būvnieki atļaujas tādus dokumentus pielikt saviem būvmateriāliem, tad tas jau vien ir pārkāpums.
PTAC vadītāja arī uzsver - VID jauno ēku ir iespējams nodot ekspluatācijā, tomēr, lai viss būtu likumīgi, ir jābūt ražotāja sertifikātam un logiem jāatbilst projekta prasībām, proti, jaunā ražotāja logi atbilst tiem kritērijiem, kas ir paredzēti būvnormatīvos un projektā, un ja par šiem logiem ir deklarācijas no ražotāja.
Kā secina raidījums, riņķadancis ap vienu no valstī dārgākajām jaunajām būvēm atgādina Zolitūdes traģēdijas izgaismotās problēmas un nozarē praksē nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas.