Viennozīmīgi varam pateikt, ka kopumā vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos nav kritušies, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, runājot par 2012./2013.mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem, uzsvēra Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis.
Kā ziņots, šogad vissliktākie vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos vidusskolēniem bijuši vēsturē un matemātikā. Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā skolēnu vidējie sasniegumi bija 37,16%, bet obligātajā centralizētajā eksāmenā matemātikā - 37,26%, savukārt pērn vidējie vērtējumi attiecīgi bija 39,41% un 42,9%. Matemātikas eksāmenu šogad nav nokārtojuši 132 skolēni.
Tādēļ Vasiļevskis komisijas sēdē skaidroja iemeslus šādai situācija. Viņš iezīmēja, ka vēstures eksāmenu kārto liels skaits profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu, jo viņiem šis eksāmens ir obligāts, turklāt šo audzēkņu rezultāti esot strauji kritušies. Vienlaikus viņš gan norādīja, - tas, ka vidējie rādītāji arodizglītībā ir zemi, nenozīmē, ka tā ir ļoti slikta.
Vasiļevskis arī vērsa uzmanību uz to, ka vēstures eksāmenu profesionālās izglītības iestādēs kārto pirmajā kursā, kad audzēkņi ir vien 16 gadus veci, bet vispārējā izglītībā jauniešiem ir 19 gadi, un tie varētu būt nobriedušāki savā domāšanā.
Savukārt saistībā ar matemātikas rezultātiem viņš ieminējas par to, ka būtu jādomā par divu līmeņu pārbaudījumiem. Matemātikā sliktāku vidējo sniegumu uzrādījušas profesionālās skolas, vakarskolas un speciālās skolas, savukārt ģimnāzijās, valsts ģimnāzijās rādītāji ir virs vidējā snieguma.
VISC arī uzsvēra, ka tikai 929 jauniešiem šajā eksāmenā rezultāti ir virs 80%, bet vēl tikai neliela daļa no šiem jauniešiem izvēlējušies kārtot eksāmenu ķīmijā, fizikā vai bioloģijā.
Vasiļevskis arī runāja par eksāmenu 5% robežu, kas ir jāpārvar, kārtojot eksāmenu, lai saņemtu sertifikātu. VISC vēlas šo robežu pakāpeniski pacelt līdz 20%, taču pagaidām, tas neesot iespējams, jo būtu ļoti daudz eksāmenu nenokārtojušo skolēnu. Viņš minēja, ka pērn nenokārtoja 131, bet šogad 199, bet, ja robeža būtu 10%, šādu skolēnu būtu 1229, ja 15% - šis skaits sasniegtu jau 2910.
Komisijas sēdē deputāti arī interesējās par to, vai eksāmeni rezultāti ir analizēti atkarībā no skolas lieluma, proti, skolēnu skaita tajā. VISC vadītājs atklāja, ka mazajās skolās vidējie rādītāji vismaz matemātikas eksāmenā nav bijuši labāki. «Vidējais rezultāts matemātikā ir stipri zem vidējā,» sacīja Vasiļevskis, noraidot pieņēmumu, ka mazākā klasē ir iespējams labāk iemācīt.
Vasiļevskis atzina, ka bija pārsteigts par to, cik daudzās Latvijas skolās jāizsniedz maz sertifikātu skaits, tādēļ, viņaprāt, ministra uzsaukums par to, ka jādomā par lielām un spēcīgām vidusskolām ir pareizs. Turklāt tas ir statistiski pamatojams.
Vasiļevskis norādīja, ka aizvadītajā mācību gadā VISC nodrošināja 30 valsts pārbaudījumu izstrādi un norisi, no tiem veikta 10 centralizēto eksāmenu vidusskolā 64594 darbu un viena centralizētā eksāmena pamatskolā 3653 darbu novērtēšana. Viņš atgādināja, ka izsniegti 24 225 sertifikāti vispārējā vidējā izglītībā un 3653 sertifikāti pamatizglītībā. Savukārt izskatītas 115 apelācijas par eksāmenu rezultātiem, kas ir 0,1% no visiem darbiem. Centralizēto eksāmenu vērtēšanā bijuši iesaistīti 985 pedagogi.
Pie paveiktā viņš arī minēja, ka nodrošināta angļu valodas centralizētā eksāmena norise martā, veikta centralizēto eksāmenu svešvalodās rezultātu pielīdzināšana Eiropas valodu kopīgajās pamatnostādnēs noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem.
Tāpat arī organizēti trīs semināri arodizglītības iestāžu pedagogiem, lai sniegtu metodisko atbalstu vispārizglītojošo mācību priekšmetu satura apguvē un izstrādāts metodiskais materiāls dabaszinātņu, vēstures un latviešu valodas centralizētajiem eksāmeniem.
Jau vēstīts, ka 2012./2013.mācību gadā vidusskolēnu vidējie sasniegumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasliktinājušies četros centralizētajos eksāmenos - vēsturē, matemātikā, franču valodā un krievu valodā, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija.
Savukārt vidējie sasniegumi vislabākie no visiem eksāmeniem šogad bija franču valodā - 66,12%, kas ir nedaudz sliktāk nekā 2012.gadā, kad vidējais vērtējums bija 66,95%. Tikmēr krievu valodā šogad vidējie vērtējumi bija 64,17%, bet pērn - 66%.
