Jācīnās par finansējumu kino nozarei un jāveido prestižs nozares tēls, kā arī jāiegūst sabiedrības atbalsts, tā savus uzdevumus Nacionālā kino centra vadītājas amatā aģentūrai LETA raksturoja Dita Rietuma.
Rietuma: Jācīnās par finansējumu kino nozarei (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunā Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja uzskata, ka nepieciešams veicināt dažādu žanru filmu ražošanu, kā arī izmantot mūsdienu tehniku auditorijas sasniegšanā. Rietuma vēlas dažādot arī auditoriju un uzlabot tās izpratni par Eiropas un Latvijas kino, kā arī veidot diskusiju par kino izglītību.
Lielākā problēma nozarē ir diezgan opozicionārās attiecības nozares pārstāvju starpā, stāstīja Rietuma. Viņa atzina, ka tas ir saprotams, jo finansējums nozarē ir tik neliels.
Rietuma kino ražošanai plāno piesaistīt papildu finansējumu, izmantojot tematiskās akcijas. Piemēram, pašlaik aktuāla ir Latvijas simtgades programma, kurā tiks atbalstītas dažādu žanru filmas. Šis, pēc Rietumas teiktā, ir pateicīgs gadījums, jo ir konkrēts uzdevums - četru gadu laikā uzņemt noteiktu skaitu filmu. Programmai jau esot iestrādes, kā arī šādas iniciatīvas īstenojumu var redzēt arī kaimiņvalstī - Igaunijā.
Lai dažādotu auditoriju, Rietuma plāno veidot atsevišķu konkursu filmām bērniem. «Tas brīnišķīgi strādā Skandināvijā un īstenots arī Igaunijā,» par savu ieceri stāstīja Rietuma. Viņa skaidroja, ka bērni ir ļoti lojāla auditorija.
Rietuma norādīja, ka jādomā arī par atbalsta mehānismu jaunu režisoru ienākšanai nozarē. Viņas ideja ir veidot mazbudžeta filmu konkursu. Šādi varētu ļaut jauniem režisoriem pietuvoties tai sacensībai, kurā iesaistīti visi nozarē strādājošie, atzīmēja Rietuma.
Rietumas redzējumā par nozari svarīga esot arī latviešu kino pieejamība un izplatīšana. Viņasprāt, svarīgi runāt arī par lauku reģioniem, jo tur bieži vien nav pieejas filmām. Rietuma iecerējusi, ka reģionālās koncertzāles varētu būt tā infrastruktūra, kur var piedāvāt arī kino programmas un ar kino saistītus pasākumus.
Rietuma stāstīja, ka saistībā ar latviešu kino izplatīšanu cer uz sadarbību ar sabiedrisko mediju, kas arī citu valstu pieredzē esot būtiska. Viņa norādīja, ka Latvijā šajā sadarbībā ir kur augt, tomēr viņa atzīmēja piemēru - «Latvijas kods», kur sadarbība ir veiksmīga.
NKC, pēc Rietumas domām, līdz šim nav īstenojis svarīgu darbības virzienu - kino izglītība un auditorijas izpratnes uzlabošana. Pēc viņas teiktā, tas nozīmē, ka ilgtermiņā iespējams iegūt lojālāku skatītāju, kurš spēj izprast Eiropas kino tradīcijas. Rietuma skaidroja, ka, kaut arī Latvija ilgi ir atradusies Padomju Savienības ietekmē, arī mūsu kino ir vistiešākais sakars ar Eiropas kino vēsturi un izteiksmes valodu. Tradīcija, pēc viņas teiktā, ir būtiska. Rietuma arī paskaidroja, ka Eiropas kino tradīcijas ir izteiksmē sarežģītākas nekā Holivudas kino, tāpēc ir jāveicina auditorijas izpratne par to.
Rietuma atklāja, ka cer uz sadarbību arī ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pēc viņas domām, nav pateicīgāka laika, lai sāktu runāt par audiovizuālā segmenta ieviešanu vispārizglītojošās skolās. Viņa piebilda, ka tieši jaunieši ir tie, kurus ļoti interesē kino.
Rietuma cer, ka ar NKC un Kultūras ministrijas (KM) kolektīva palīdzību viņa varēs šīs vīzijas īstenot. Jaunā vadītāja savu darbu sāks diskusijās ar NKC un industrijas pārstāvjiem, lai kopīgi izvirzītu mērķus. Vēl līdz 29.aprīlim viņa strādās savā iepriekšējā darba vietā kā laikraksta «Diena» Kultūras nodaļas galvenā redaktore.
Jau ziņots, ka par NKC vadītāju kļuvusi Rietuma. Viņa uzvarēja konkursā uz NKC vadītāja vietu, kurā kopumā bija saņemti pieci pieteikumi.
Kā norādīja konkursa komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters, salīdzinot ar citiem pretendentiem, konkursa uzvarētājas galvenā priekšrocība bija vienmērīgi pārliecinošais sniegums visās konkursa kārtās. Komisiju esot priecējis tas, ka viņa filmu nozari redz plašākā tvērumā, ar to saprotot arī izglītību - gan šīs jomas topošo profesionāļu, gan auditorijas sagatavošanu. Pārliecinoša bijusi arī viņas līdzsvarotā pieeja attiecībā gan uz visai ģimenei un plašai sabiedrībai orientētām filmām, gan uz eksperimentālo kino un jaunu formu meklējumiem.
Rietuma ir mākslas zinātņu doktore, studējusi Maskavas Kinematogrāfijas institūtā Kritikas un teorijas fakultātē (VVKI) un Latvijas Universitātē. Viņa stažējusies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā. Rietuma darbojas aktīvajā kino kritikā - ir ilggadēja laikraksta «Diena» kritiķe un redaktore. Viņas publikācijas Latvijas presē kopš 1992.gada lasāmas laikrakstos «Diena», «Studija», «Kinoraksti» u.c.
Rietuma vadījusi kino popularizējošus raidījumus Latvijas Televīzijā, lasījusi lekciju kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī semināru Baltijas Mediju skolā. Viņa darbojusies starptautisko kinofestivālu kritiķu žūrijās Venēcijā, Kotbusā, Salonikos, Stokholmā u.c. Viņa ir starptautiskās kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļas dibinātāja, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda Kino padomes eksperte un KM Filmu padomes locekle. Rietuma ir arī viena no «Kinoskolas» dibinātājām.
KM izsludināja konkursu uz NKC vadītāja vietu, jo Ilze Gailīte-Holmberga 20.janvārī atstāja NKC, lai sāktu darbu Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā (Northern Dimension Partnership on Culture).