Rīgā 13 skolās trūkst skolēnu 10.klašu nokomplektēšanai, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija.Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien nolēma šajās skolās saskaņot 10.klašu atvēršanu ar mazāku skolēnu skaitu, tomēr izglītības iestāžu vadītājiem jau līdz augusta vidum būs pašvaldībā jāiesniedz savs redzējums par skolas turpmāko nākotni.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta iekšējie noteikumi paredz, ka 10.klases atvēršanai nepieciešamais pretendentu skaits, lai nodrošinātu optimālu mācību procesu un skolotāju atalgojumu, ir 25 skolēni. Apkopojot Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēto pretendentu skaitu uz Rīgas pašvaldības skolu 10.klasēm 2012./2013.mācību gadā, departamenta speciālisti konstatējuši, ka vairākās skolās pretendentu skaits ir nepietiekams.
Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā un Rīgas Ukraiņu vidusskolā mācībām 10.klasē līdz 3.jūlijam pieteikušies tikai astoņi skolēni. Rīgas Lietuviešu vidusskolā nākamgad 10.klasē plāno mācīties 15 skolēni, tikpat pieteikušies arī Rīgas 19.vidusskolā. Mācībām Rīgas Kristīgajā vidusskolā pieteikušies 17 skolēni, Rīgas Imantas vidusskolā - 18, Rīgas 32.vidusskolā un Rīgas 69.vidusskolā - 19 jaunieši.
Rīgas 41.vidusskolā līdz 3.jūlijam pieteikušies 20 pretendenti, Itas Kozakēvičas poļu vidusskolā - 21 skolēns, Rīgas 94.vidusskolā - 23, Iļģuciema vidusskolā un Rīgas Mūzikas internātvidusskolā - 24 skolēni.
Vēl 29.jūnijā problēmas atvērt 10.klasi būtu radušās vēl četrām skolām - Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā un Rīgas 29.vidusskolā, kurās mācībām bija pieteikušies 23 jaunieši, kā arī Rīgas Krievu vidusskolā, kur mācīties plānojuši 24 skolēni, un Rīgas 37.vidusskolā, kurā pieteicies 21 pretendents. Līdz 3.jūlijam šajās skolās tomēr izdevies sasniegt nepieciešamo pretendentu skaitu 10.klases atvēršanai
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis norādīja, ka līdz augusta vidum situācija vēl varētu mainīties, jo daļa skolēnu, iespējams, mācībām vidusskolā joprojām nav reģistrējušies, citi varētu pāriet no vienas skolas uz citu, jo sākotnēji iecerētajā izglītības iestādē neizdosies komplektēt vairākas pilnas klases, bet citi varētu pieteikties, ja neizturētu konkursu arodskolās. Līdz ar to klašu komplektēšana turpināsies līdz augusta vidum, kad būs zināms arī finansējuma apjoms un varēs spriest, vai skolās 10.klašu atvēršana atmaksāsies.
Komitejas deputāti gan norādīja uz tendenci, ka jaunieši arvien biežāk izvēlas prestižās skolas Rīgas centrā, līdz ar to ģimnāzijas kļūst arvien spēcīgākas, bet vidusskolas mikrorajonos nīkuļo.
"Esam nonākuši pie situācijas, kur jāsaskata Rīgas domes kļūdas ģimnāziju veidošanā un vidusskolu atbalstā - esam sadzinuši visus bērnus Vecrīgā un turpinām to darīt. Ja vizināsim viņus par brīvu pa visu pilsētu, skolēni, protams, izvēlēsies Vecrīgas vilinājumu un drīz Rīgas guļamrajonos vidusskolu vairs nebūs. Nonāksim pie tā, ka mikrorajoni degradēsies," uzskata domes deputāte Baiba Brigmane (V).
Vienlaikus viņa pauda viedokli, ka ir pilnīgi lieki uzturēt klases ar ļoti mazu skolēnu skaitu, jo tām trūkst kvalitātes un perspektīvas. Pašvaldība var cīnīties par skolu saglabāšanu, tomēr jārēķinās, ka vecāki un paši skolēni diezin vai izvēlēsies skolas ar minimālu skolēnu skaitu un apšaubāmu izglītības kvalitāti.
Balamovskis gan norādīja, ka klašu skaita samazināšana ģimnāzijās diezin vai glābs vidusskolas, kurām ar grūtībām izdodas komplektēt divas vidusskolas klases, un nebūtu arī taisnīgi ierobežot izvēles iespējas, nosakot, ka skolēni var mācīties tikai tajā izglītības iestādē, kas atrodas tuvāk deklarētajai dzīvesvietai.
Domes deputāts Vadims Faļkovs (SC) pauda viedokli, ka nākotnē, visticamāk, skolēniem līdz kvalitatīvai vidusskolai būs jāmēro lielāks attālums, taču, kamēr pašvaldība nodrošina bezmaksas sabiedrisko transportu, tā nebūs problēma.
Balamovskis skaidroja, ka vienas desmitās klases trūkums skolai konsekvences nerada un tā saglabā vidusskolas statusu, ja tai ir 11. un 12.klase, tomēr nākotnē vairākām skolām, visticamāk, nāksies pāriet tikai uz pamatizglītību, līdzīgi kā tas notika ar Rīgas Igauņu vidusskolu, kas tagad kļuvusi par pamatskolu.
Skolu tīkla optimizēšanas plānā kā pirmās varētu tikt iekļautas Rīgas Imantas vidusskola, Rīgas 69.vidusskola un Rīgas 41.vidusskola - visas izglītības iestādes atrodas vienā mikrorajonā un visās ir problēmas ar 10.klašu komplektēšanu.
Balamovskis norādīja, ka kopumā 25 Rīgas skolām lūgts iesniegt savu redzējumu par skolas nākotni līdz 31.decembrim, lai izvērtētu turpmāko skolu tīkla attīstību, tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, deputāti šodien vienojās, ka tām 17 vidusskolām, kurās līdz 29.jūnijam bija problēmas nokomplektēt 10.klasi, būs jāsniedz savs viedoklis un redzējums par skolas nākotni jau līdz augusta vidum.
Domes deputāte Ieva Akuratere pauda viedokli, ka pret ukraiņu un ebreju skolām pašvaldībai vajadzētu izturēties ar izpratni un tajās saglabāt vidusskolas klases arī ar mazu skolēnu skaitu, lai neliegtu mazākumtautību bērniem iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā.
Arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) uzsvēra, ka ar varu izglītības iestādē, kura nesniedz vecāku vai jauniešu prasībām atbilstoši kvalitatīvas zināšanas, nevienu piespiest mācīties nevarēs, tāpēc skolām jādomā nevis par to, kā pievilināt skolēnus, bet gan par kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu.
