Rīgā pastiprinās kontroli pār suņu saimniekiem (53)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Andrejs Baburovs/LETA

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē šodien uzdots Rīgas Pašvaldības policijai (RPP) pastiprināt kontroli pār suņu saimniekiem, kas nesavāc savu mīluļu atstātos ekskrementus.

Tāpat deputāti vienojās, ka nepieciešams papildus informēt sabiedrību par pienākumu suņu īpašnieku saimniekiem savākt aiz sava mīluļa un par īpašnieku pienākumu sakopt savu īpašumu.

Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass šodien komitejas sēdē pastāstīja, ka 2013.gadā par šāda veida vai līdzīgiem pārkāpumiem noformēti 307 administratīvā pārkāpuma protokoli, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 96 protokoli. Tomēr Lūkass iebilda, ka policijas aktivitāte neatrisinās problēmu - tās risināšanā jāiesaistās vairākām institūcijām.

"Jāpiekrīt, ka sodu neizbēgamības princips visvairāk pieklibo, bet jāsaprot resursi, ko varam ieguldīt šīs normas ievērošanas nodrošināšanā. Visiedarbīgākais līdzeklis būtu sabiedrības informēšana, tāpēc mēs atbalstām, ka nepieciešamas sociālās kampaņas, kas iedzīvotājiem pasaka: "Forši, ka tu tā dari!" Tas labi iedarbojas un mazina pārkāpumus," uzskata policijas priekšnieks. Lūkass apliecināja, ka policija ir gatava atbalstīt jebkuras aktivitātes, lai katru pavasari šādi "ziedi zem sniega" neatkārtotos.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (LZP) pauda, ka normatīvais regulējums ir apmierinošs - tajā noteikti pienākumi gan suņu saimniekiem, gan zemesgabalu īpašniekiem, taču vājais posms ir tieši iedzīvotāju apziņa un izglītotība. Piemēram, iepriekšējos gados mēģinājums pilsētā izvietot īpašas urnas un maisiņus suņu ekskrementiem izrādījies neveiksmīgs un nelietderīgs sabiedrības izglītošanas pasākums, jo cilvēki urnas nopostījuši un maisiņus vai nu nozaguši, vai izmētājuši. Kļaviņš piebilda, ka praktiski suņu ekskrementu savākšanai un izmešanai der jebkurš maisiņš un jebkura atkritumu urna.

Vairāki deputāti minēja, ka cīņa ar suņu īpašnieku nevērību būtu efektīvāka, ja būtu iespējams identificēt pārkāpējus un suņu saimniekus, taču Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Kļaviņš atgādināja, ka dzīvnieku identifikācijas sistēma visā valstī kļūs obligāta tikai no 2016.gada, bet Rīgas pašvaldības vēlmi ieviest šo sistēmu ātrāk atbildīgā ministrija ir noraidījusi.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza direktors Rolands Greiziņš savukārt piebilda, ka, piemēram, Īrijā šāda problēma nepastāv vispār. "Lai Īrijā turētu suni, jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja, kur norādīts, kur suns dzīvos, kādi būs viņa apstākļi un kur viņš ies staigāt. Līdz ar to dzīvnieks ir perfekti piereģistrēts un ir labi gan cilvēkiem, gan suņiem," sacīja Greiziņš. Ja Rīgā būtu līdzīga kārtība, tiktu atrisināta arī situācija, kad daudzdzīvokļu mājās cilvēki tur pa diviem, trim un vairāk suņiem, radot neciešamus apstākļus gan pašiem dzīvniekiem, gan kaimiņiem.

Tikmēr Rīgā, lai uzlabotu situāciju šajā jomā, Rīgas pilsētas izpilddirektoram un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izteikts aicinājums apzināt vietas katrā mikrorajonā, kuras iedzīvotāji izmanto kā suņu pastaigas laukumus, un organizēt informatīvu norāžu izvietošanu, kurās būtu norādīts uz nepieciešamību vākt ekskrementus.

Savukārt Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, izmantojot Rīgas pašvaldības portāla iespējas un sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem, informēt sabiedrību par mājdzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumu Rīgā savākt sava mīluļa ekskrementus.

Tāpat Rīgas pilsētas izpilddirektoram, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem lūgts izvērtēt iespējas papildus iekārtot speciālus laukumus suņu pastaigām.

Kā ziņots, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanu saimniekam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu - fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 700 eiro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro. Mājdzīvnieku labturības noteikumos paredzēts, ka pašvaldības policijai ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.

Komentāri (53)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu