Rīgas Dome maznodrošinātajiem piedāvās jaunos projektus

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Nams 24»

XII Starptautiskajā konferencē «Nekustamais īpašums un Būvniecība Baltijā 2009» viena no interesantākajām diskusijām izvērsās par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā.

Nenoliedzami, šāda palīdzība ir tiešām nepieciešama, īpaši denacionalizēto namu iedzīvotajiem. Tajā pašā laikā rodas jautājums, kādēļ sociālo dzīvokļu fonds tiek veidots nevis no šim mērķim atbilstošākajiem un lētākajiem, t.i., sērijveida dzīvokļiem, bet gan no dzīvokļiem jaunajos projektos, kas ir ievērojami dārgāki un zināmā mērā kalpo kā dzīvokļa iemītnieka statusa apliecinājums. Turklāt šādi palīdzība tiek sniegta ievērojami mazākam skaitam ģimeņu.

Jāatzīst, pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu Jānis Dinevičs, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks, konferencē nesniedza. Tādēļ piedāvāju padomāt par dažādiem šī jautājuma aspektiem.

Pirmajos desmit neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gados Rīgas pašvaldība neuzbūvēja nevienu jaunu dzīvokli, bet dzīvokļu rindā bija reģistrēti 14 000 ģimeņu. J.Dinevičs informēja klātesošos, ka šobrīd Rīgā dzīvokļu rindā esot 11 000 ģimeņu. 2008.gadā Rīgas pašvaldība dzīvokļa jautājumu palīdzējusi atrisināt gandrīz 2000 ģimeņu - izīrēti 955 dzīvokļi, pārcelšanās pabalsti izsniegti 959 ģimenēm.

Nav noslēpums, ka Domes projekti tiek finansēti no iedzīvotāju nodokļu maksājumiem. Tieši tādēļ Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, cik būtiski ir Rīgā noturēt jaunās ģimenes, kur primārais nosacījums bieži ir mājokļa nodrošinājums. Dinevičs skaidroja: «Rīga, kas turpat miljonam iedzīvotāju nodrošina darbu un infrastruktūru, nodokļu ieņēmumu jeb pašvaldības budžeta ieņēmumu ziņā uz 1 cilvēku ieņem 23.vietu Latvijā, kamēr 1.vietā atrodas Garkalne.»

Šajā sakarā jāpiemin, ka pagājušā nedēļā tika atbalstīti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.56 «Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem», kas cita starpā paredz, ka turpmāk uz dzīvokļa pabalstu varēs pretendēt arī kredītņēmēji. T.i., ja ģimenei ar bērniem ir parādsaistības - 1 hipotekārais kredīts, kas ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei, kurā ģimene dzīvo, kredītiestāde kredītņēmējam ir piešķīrusi kredītbrīvdienas  un ģimenes ienākumi atbilst normatīvajos aktos par trūcīgiem atzītajam ienākumu līmenim.

Lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem mājokļu jautājumu risināšanā, pašvaldības uzņēmuma «Rīgas pilsētbūvnieks» uzdevums ir 10 000 dzīvokļu celtniecība 2007.-2010.gada periodā, katru gadu nododot ekspluatācijā vismaz 2500 dzīvokļu. 2009.gadā «Rīgas pilsētbūvnieks» plāno nodot ekspluatācijā 397 dzīvokļus, kas nopirkti no privātajiem mājokļu projektu attīstītājiem. Savukārt vēl 620 dzīvokļus šogad plānots uzbūvēt, īstenojot jau aizsāktos projektus - 2 mājas Lubānas ielā, 2 mājas Ilūkstes ielā, 1 māju Akadēmiķa M.Keldiša ielā un sociālo māju Lomonosova ielā ar 106 dzīvokļiem - 3 miljonu LVL vērtībā par Rīgas domes budžeta līdzekļiem. Par 37,4 miljoniem LVL plānots Ulbrokas ielā izveidot dzīvojamo ēku kompleksu ar 800 dzīvokļiem un daudzstāvu autostāvvietu. Gan jau bez minētajiem ir vēl citi projekti.

Maznodrošināto ģimeņu vajadzībām ne tikai tiek būvētas jaunas sociālās mājas, bet arī pirkti jaunie projekti no attīstītājiem. Nenoliedzami, attīstītājiem, no kuriem Rīgas pašvaldība konkursa kārtībā iegādājas veselu namu, ir ļoti paveicies.

Visādā ziņā atbalstot palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem, rodas likumsakarīgs jautājums – vai pašvaldībai sociālajām vajadzībām nebūtu daudzkārt izdevīgāk pirkt sērijveida dzīvokļus, kas ir ievērojami lētāki. Salīdzināšanai – atbilstoši pēdējo tirgus pārskatu datiem šobrīd vidējā sērijveida dzīvokļa cena ir aptuveni 500 - 600 EUR/m2, kamēr dzīvokļi ar pilnu apdari jaunajos projektos maksā gandrīz 2x vairāk - vidēji ap 1200 EUR/m2. Savukārt pašvaldības pieprasītā īres maksa ir ievērojami zemāka nekā tirgus cena.

Turklāt, pērkot lētāk, var nopirkt vairāk, tādējādi sniedzot palīdzību lielākam skaitam ģimeņu, kam katrs mēnesis ir no svara - ģimenes rindā pēc palīdzības stāv gadiem ilgi.
Protams, pērkot visu māju cenas ir zemākas. J.Dinevičs informēja, ka sākot no 2008.gada otrās puses, kad NĪ tirgū sākās mājokļu cenu kritums, Rīgas pašvaldība vairs nepērk dzīvokļus par konkursa cenām, bet gan par tirgus cenām. Viņš stāstīja, ka rezultātā izdodas «nokaulēt pusmiljonu vai vairāk latu par katru māju».

Atbildot uz kāda konferences klausītāja iebildumu par pašvaldības līdzekļu nelietderīgu tērēšanu «pērkot augstākas klases dzīvokļus zemākajiem sociālajiem slāņiem», Dinevičs atbildēja, ka šobrīd «cenas griesti, kurus pašvaldība gatava maksāt, ir 800 EUR/m2 kopā ar PVN». Dineviča arguments par labu jaunajiem projektiem bija tas, ka «pašvaldība vai nu pērk visu māju bez apgrūtinājumiem, vai vispār neko.»

Savukārt, Vadims Markovs, kompānijas «NIRA Fonds» prezidents, atzīmēja, ka citās valstīs sociālo māju jautājumā ir lielāks valsts atbalsts. Piemēram, pašvaldības māju celtniecībai Lielbritānijā PVN ir 0%, Francijā 5%, kamēr Latvijā 21%. Turklāt V.Markovs uzsvēra, ka «izdevīgāk būtu būvēt uz pašvaldībai piederošas zeme nevis, kā pie mums pieņemts – pašvaldība atpērk zemi no privātpersonām un uzņēmumiem.»

Attiecībā uz jaunuzceltajiem sociālajiem namiem nereti novērotas nelikumības – to maznodrošinātie īrnieki dažkārt nelikumīgi nodod apakšīrē jaunuzceltos dzīvokļus, par ko liecina ne tikai mākleru rīcībā esošā informācija, bet arī lepnās automašīnas zem dzīvokļu logiem. Tā notiekot gan Pļavniekos, gan Bolderājā un Dreiliņos.

Tā arī neatbildēti paliek virkne jautājumu, tajā skaitā, vai tiešām maznodrošināto izmitināšana jaunajos projektos ir ekonomiski izdevīgākais risinājums.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu