Rīgas domē saņemta vēstule, kurā Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums «Renwood Global LP» pauž neapmierinātību, ka pašvaldība nojaukusi tam piederējušos graustus Piena ielā 6 un Piena ielā 8, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Rīgas domei pārmet Piena ielas graustu nojaukšanu - īpašnieki esot gribējuši tos atjaunot (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzņēmuma pārstāve Svetlana Šutkova informējusi Rīgas domi, ka uzņēmums jau ilgāku laiku esot veicis saskaņošanas darbus ar atbildīgajām institūcijām par minēto nekustamo īpašumu nojaukšanu vai iekonservēšanu, novēršot ēku pasliktināšanos un iespējamos draudus apkārtējiem, taču tas prasījis ievērojami ilgāku laiku par 10 dienām, kurās graustus nojaucis Rīgas domes Īpašuma departaments.
«Renwood Global LP» esot arī izskatījis iespēju, saņemot būvinženieru atzinumus, veikt kultūrvēstures pieminekļu rekonstrukcijas darbus, tādējādi saglabājot «tik arhitektoniski skaistās un vērtīgās ēkas». «Tomēr pēc Rīgas domes iejaukšanās, kas atgādina kultūrvēstures pieminekļu dedzināšanu, lai apietu ar to nojaukšanu saistītās formalitātes, tas vairs nav iespējams,» sašutumu pauž vēstules autore.
Apskatot Rīgas domes Īpašuma departamenta mājaslapu un apsekojot nekustamos īpašumus Piena ielā 6 un Piena ielā 8, uzņēmuma pārstāvji konstatējuši, ka līdz 22.augustam veikta uzņēmumam piederošo ēku nojaukšana, pamatojoties uz 14.augusta domes sēdes lēmumu.
Šutkova apgalvoja, ka uzņēmumā nav saņemta jebkāda informācija nedz par nekustamo īpašumu apsekošanas atzinumiem, nedz par domes sēdi, kurā lemts par īpašumu nojaukšanu, kaut arī mājaslapā publicēta informācija, ka īpašnieki par ēku stāvokli nav likušies ne zinis.
«Sabiedrības paraksttiesīgā persona divu nedēļu laikā, kurā tika veikta ēku apsekošana, pieņemts lēmums par ēku nojaukšanu un veikta faktiska ēku nojaukšana, atradās komandējumā un līdz ar to nebija,» skaidroja uzņēmuma pārstāve, paužot neizpratni par šādu Rīgas domes patvaļu, ignorējot elementāru izpratni par privātīpašumu un administratīvo procesu, lai celtu savu reitingu.
Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) savukārt ir pārliecināts, ka pašvaldība rīkojās pareizi un juridiski korekti. Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Administratīvās inspekcijas atzinumi, ka ēkas ir daļēji sabrukušas un netiek veikta to sakārtošana vai nojaukšana, 12.martā un 30.jūlijā graustu īpašniekiem Lielbritānijā nosūtīti ierakstītos pasta sūtījumos, tāpat uzņēmums informēts par domes sēdi, kurā lemts par īpašuma nojaukšanu. «Nevajag veidot ofšoru tik tālu,» izteicās Burovs.
Kā ziņots, nojauktās būves piederēja Lielbritānijā reģistrētai firmai «Renwood Global LP», kas to pret 200 000 latu aizdevumu ieķīlājusi Latvijas pilsonim Sergejam Šutkovam.
Šutkova kā Lielbritānijas uzņēmuma pārstāve vēstulē lūdz Rīgas domi sniegt skaidrojumu par šādas situācijas iespējamību, un vēlas zināt, kāpēc uzņēmumam netika dotas tiesības izteikt savu viedokli lēmuma pieņemšanas gaitā, ignorētas tā tiesības ar lēmumu iepazīties, kā arī ignorētas uzņēmuma tiesības graustu piespiedu sakārtošanu veikt patstāvīgi. Šutkova lūdz atbildi sniegt līdz 7.septembrim un pauž gatavību aizstāvēt uzņēmuma tiesības Latvijas un starptautiskajās tiesās.
Departamenta direktors arī apšaubīja, cik reāli bijuši uzņēmuma nolūki «izcilās ēkas» atjaunot - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sniegusi atzinumu, ka abām ēkām ir neliela kultūrvēsturiska vērtība, savukārt sertificēts būvinženieris norādījis, ka ēku sienu un pamatu nolietojums ir gandrīz 100% un būves vairs nav iespējams atjaunot. Pirms nojaukšanas tās atradās avārijas stāvoklī, tām draudēja pašsabrukšana, un tās nolemts pēc iespējas ātrāk nojaukt.
Ēkas nojaukšana pašvaldībai izmaksāja 14 859 latus, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un šo summu Rīgas dome plāno piedzīt no ēkas īpašniekiem, «Renwood Global LP».
«Var izklaidēties, rakstīt tādas vēstules un sūdzēt tiesā, bet uzņēmumam vajadzētu saprast, ka par nelaimes gadījumiem, sabrūkot ēkām, īpašniekiem draud kriminālatbildība. Labāk atlīdzināt Rīgas domei izdevumus un atzīt, ka tā rīkojās pareizi,» par šo gadījumu izteicās Burovs.