Vēl pērn Rīgas Doma vidusjoma jumts bija tik kritiskā stāvoklī, ka tas draudēja noslīdēt. Savukārt šogad Doms var lepoties ar restaurētām jumta sijām un jaunu vara jumtu. Vienlaikus turpinās ārējo fasāžu, vitrāžu, kapitula zāles un sakristejas renovācija.
Jau 2006. gadā Rīgas Doms tika iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 100 Pasaules apdraudētāko pieminekļu sarakstā. Tomēr būtiskie rekonstrukcijas un renovācijas darbi ar Eiropas Reģionālā attīstības fona un Rīgas Domes atbalstu sākās 2011.gadā, kad lielākā viduslaiku baznīca Baltijā svinēja savu 800 gadu jubileju – 1211.gada 25.jūlijā tika likts Doma pamatakmens.
«Domā jau ir pabeigti būtiskākie darbi, it īpaši svarīga bija vidusjoma jumta rekonstrukcija – bez tā mēs nevarētu saglabāt pārējo celtni. Uzsākot restaurācijas darbus, daļa siju, kas izbūvētas 16.gs., jau bija tik lielā mērā izpuvušas, ka jumts sāka noslīdēt. Tādēļ vietām tās ir nomainītas vai arī protezētas, cik vien iespējams saglabājot vēsturisko izbūvi. Pēc remontdarbiem uzlabotā ventilācija bēniņos dod cerību, ka jumta konstrukcijām turpmāk būs labvēlīgāki apstākļi,» skaidro Ronalds Lūsis, Rīgas Doma Renovācijas vadītājs.
Pašlaik arī sānu jomos turpinās jumta konstrukciju renovācija, vitrāžu atjaunošana, kā arī fasādes restaurācija. Daļēji pabeigta ir arī kapitula zāles un sakristejas restaurācija, kas ir atjaunotas to sākotnējā izskatā pēc tam, kad gadiem šīs telpas tika izmantotas par noliktavām.
«Rīgas Doma restaurācijas projekta īstenošanas gaitā esam atklājuši vēl dažādus nepieciešamus papildu darbus, kurus plānojam veikt par ietaupītajiem līdzekļiem. Jebkuras ēkas restaurācijas procesā svarīgākā kvalitāte, tādēļ arī pašlaik izskatām iespēju paildzināt šo projektu, lai iespējami rūpīgi renovētu vienu no Latvijas vērtīgākajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem,» stāsta R.Lūsis
Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags atgādina: Mēs esam ļoti pieraduši ka Doms vienmēr ir bijis tepat - visu mūsu rakstītās vēstures laiku. Ja kādu rītu to atrastu sagruvušu vai tā nebūtu vispār, cilvēki justos apjukuši un satriekti. Vai tā vispār var būt, ka nav Doma? Līdzīgi mēs savā sadzīvē esam ļoti pieraduši pie kristīgām vērtībām un pat neiedomājamies, ka to varētu nebūt. Ja kādu rītu tās pēkšņi sabruktu, mēs justos tikpat apjukuši. Doms ir ne tikai mūsu vērtīgākā vēsturiskā celtne un ievērojamākais kultūras objekts. Doms ir vieta, kur glabājas un ir pieejama dzīvinošā Kristus vēsts, kas savulaik Eiropu padarīja par vitālāko civilizāciju pasaulē. Šī vēsts vēl šodien ir mūsu identitātes stūrakmens. Kristus nāca pasaulē, lai cilvēki dzīvotu jēgpilnu dzīvi, būtu laimīgi un iemantotu mūžīgo dzīvību. Būtu traģiski pazaudēt gan Domu, gan vēsti ko tas nes. Tādēļ nedrīkst bezdomīgi paļauties, ka gan jau viss arī uz priekšu mums būs tāpat kā vienmēr ir bijis. Jādzīvo ar Domu sirdī un jārīkojas, kad vien ir iespēja un kamēr vēl varam, lai no senčiem mantoto nodotu tālāk bērniem un mazbērniem.»
Rīgas Doma būtiskākie vēsturiskie fakti
1211.gada 25.jūlijs
Bīskapa Alberta vadībā svinīgi ielikts Rīgas Doma pamatakmens.
Toreiz vēl Doms atradās ārpus pilsētas mūriem.
1215.gads
Šis gads tiek uzskatīts par brīdi, kad Doma celtniecībā norisinājās straujš attīstības posms.
Šajā gadā iekšpilsētā nodega pirmais Doms.
1226.gads
Pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms notur koncilu jaunuzbūvētajā Domā.
14.gs. beigas / 15.gs.
Doma baznīca tika paplašināta, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, paaugstinot telpas centrālo jomu, līdz ar to pārvēršot Doma baznīcu par baziliku. Šajā laikā tika paaugstināts arī tornis.
1547.gads
Nodeg Doma gotiskais tonis, arī ērģeles. Tiek uzskatīts, ka pārējās Doma daļas ugunsgrēks nav skāris.
1595.gads
Izbūvēts jauns tornis.
1601.gads
Izbūvētas jaunas ērģeles, no kurām līdz mūsdienām ir saglabājies to prospekts, kurš pašreiz tiek restaurēts.
1710.gads
Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta baznīcas ēkas jumts. Atjaunojot nopostīto, tika pārbūvēti baznīcas sānjomu jumti, mainot jumtu slīpumus.
1772.gads
Krievijas cariene Katrīna II aizliedz turpmāk apbedīt baznīcās visā Krievijas Impērijā, līdz ar to arī Rīgas Rāte to aizliedz veikt Rīgas Domā un esošie apbedījumi tiek pārvesti uz pilsētas kapiem ārpus pilsētas mūriem. Tā dēļ tiek paaugstināts baznīcas grīdas līmenis.
1775.gads
Sliktā torņa stāvokļa dēļ, Rāte pavēl to nojaukt un izbūvēt jaunu. Tiek izsludināts skiču konkurss, kurā uzvar zellis no Ziemeļvācijas.
1777.gads
Doma tornis tiek pārbūvēts tāds, kāds tas ir pašlaik – barokālajā stilā.
1812.gads
Napoleona kara gājiena laikā Doms tiek rekvizēts karaspēka vajadzībām.
1884.gads
Vācu ērģeļbūves firma «E.F.Walker&Co» baznīcā iebūvēja slavenās Doma ērģeles, kas tolaik bija lielākās pasaulē - 6768 koka un metāla stabules.
19.gs.
Norisinās Ziemeļu ieejas restaurācija, kur arheoloģijas laikā tiek atklāti unikāli sienas gleznojumi, kas ir vieni no senākajiem Baltijā. 2007.gadā sākās šo gleznojumu restaurācija.
1959.-1962.gads
Doms tika pielāgots koncertzāles vajadzībām: veikts ērģeļu kapitālais remonts, tika demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm. Dienvidu spārnā izvietoja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, visu ēku nododot muzeja pārziņā.
1981.-1984.gads
Pēc LPSR valdības pasūtījuma Nīderlandes ērģeļbūves firma «Flentrop Orgelbouw Zaandam» veica ērģeļu rekonstrukciju. Paralēli tika veikti interjera restaurācijas darbi un rekonstruētas inženierkomunikācijas, nomainīts torņa smailes vara apšuvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaurēta lode, iekārtota torņa automātiskās ugunsdzēšanas sistēma, uzstādītas iekārtas gaisa kondicionēšanai zālē un tornī izbūvētas telpas to izvietošanai.
1989.-1990.gads
Pie baznīcas sienas izveidoja plašu padziļinājumu, norokot ap 3 m biezo gadsimtos uzkrāto kultūrslāni, kas ļauj uztvert Doma baznīcas sākotnējos apjomus un redzēt 13.gs. būvētos pamatus.
2006.gads
Rīgas Doms iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 2006.gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā.
