Godājamais Rīgas domes priekšsēdētāja vietniek, partijas LPP/LC priekšsēdētāj, Šlesera kungs, «Es nemācīšu jūs taupīt. Es palīdzēšu jums pelnīt.» – šim Jūsu solījumam noticēja tūkstošiem rīdzinieku, atdodot balsi par Jums pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Lai gan arī taupība allaž bijusi laba saimnieka iezīme, tomēr, nenoliedzami, pilsētai un visai valstij pietrūkst pelnītāju.
Rīgas komercģimnāzija jau 20 gadus gatavo šādus jaunus pelnītājus – izglītotus un uzņēmīgus cilvēkus, kuri jau mācību laikā veido savus mācību uzņēmumus, lai iegūto pieredzi uzņēmējdarbībā varētu izmantot pēc skolas beigšanas. Šajā laikā skolu beiguši gandrīz divi tūkstoši zinošu jauniešu, apgūstot programmu, kurai līdzīgas nav ne Rīgā, ne Latvijā. Mācību priekšmeti - sabiedriskās attiecības, menedžments, sociālās prezentācijas māksla, zinātniskās pētniecības pamati, mārketings, lietišķā etiķete, komercdarbība, grāmatvedība – apgūti pieredzējušu skolotāju vadībā un ir labs pamats turpmākām studijām labākajās Latvijas un ārvalstu augstskolās. Iespēja bērniem iegūt labu bezmaksas vispārējo izglītību reizē ar uzņēmēja spēju attīstīšanu ir unikāla. Tā augsti novērtēta gan skolas akreditācijās, gan uzņēmēju vidū. Kaut gan Rīgas komercģimnāzija ir Rīgas pašvaldības mācību iestāde, ar savu pieredzi un laika prasībām atbilstošo mācību programmu tā ir nozīmīga visas Latvijas mērogā.
Pagājušā gada 14. augustā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstīja lēmumu, kurā noteikts ar 2010.gada 1.jūliju uzsākt Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju, bet šā gada 13. aprīlī Rīgas dome pieņēma lēmumu, ka Rīgas komercģimnāzijas īstenotās izglītības programmas turpmāk īstenos Rīgas pilsētas 2. un 3. ģimnāzija. Kā pamatojums šādam lēmumam tiek minēts Rīgas pašvaldības skolu optimizācijas plāns. Saprotams, ka skolnieku skaitam samazinoties,- gan demogrāfiskā krituma dēļ, gan iedzīvotājiem meklējot patvērumu citās valstīs,- skolu slēgšana ir viens no risinājumiem. Tomēr jēdziens «plāns» parasti nozīmē, ka rīcība tiek plānota balstoties uz konkrētiem aprēķiniem, seku analīzi, diskusijām ar ieinteresētajām pusēm. Nekas no minētā nav noticis: ne skolas vadība, ne vecāki nav saņēmuši pierādījumus, ka Rīgas komercģimnāzijas slēgšana būtu labākais, kur nu vienīgais iespējamais risinājums. Pat pēc vairākkārtējiem aicinājumiem neviens nav uzskatījis par vajadzīgu sniegt šādus pašsaprotamus skaidrojumus. Tā vietā saņemti pusoficiāli skaidrojumi, ka pilsētai skolas uzturēšanai trūkst naudas, bet grūti panākto tikšanos ar RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju E. Aldermani un viņas vietnieku V. Gluhovu par diskusiju nosaukt nekādi nav iespējams: abos gadījumos jau tikšanās sākumā tika strupi paziņots, ka skolas slēgšana ir izlemts jautājums. Par ko tad vēl runāt? Redzams, ka skolas liktenis patiesībā nevienu neinteresē: apgalvojumi, ka skolēni varēs sekmīgi turpināt uzsākto programmu apguvi pilsētas 2. un 3. ģimnāzijā, nav ne ar ko pamatoti. Vēl vairāk: iesākto programmu faktisku likvidēšanu apliecina vairākkārt gan telefoniski, gan rakstiski nodublētais rīkojums ar kategorisku prasību skolai pārtraukt to skolēnu reģistrāciju, kuri vēlas apgūt tieši Rīgas komercģimnāzijas piedāvātās programmas uzņēmējdarbībā. Atzīmējams arī, ka abu programmas turpināšanai minēto ģimnāziju apstākļi centra vēsturiskajās ēkās neatbilst šodienas higiēnas prasībām. Savukārt RD ierēdņu minētais mistiskais skaitlis 600 – 800 skolēni, pie kura mūsu skolai varētu tikt ļauts darboties, ir krietni virs normas, kuru nosaka MK noteikumi Nr.610 «Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm». Atbilstoši šiem kritērijiem, Rīgas komercģimnāzijas pašreizējās telpās var mācīties ne vairāk par 250 skolēniem. Šobrīd skolā mācās 282 skolēni.
Valstī ir krīze. Taču krīze nav un nevar būt attaisnojums pārsteidzīgai rīcībai, kuras vienīgās iespējamās sekas ir šīs krīzes padziļināšanās nevis izkļūšana no krīzes. Šajā brīdī pareizi būtu nevis likvidēt valsts mērogā unikālu skolu, bet gan popularizēt tās pieredzi un rosināt arī citas skolas meklēt savu īpašo vietu Rīgas izglītības sistēmā. Krīze un taupība nevar būt iemesls, lai mūsu mazā nācija tik viegli atteiktos no tradīciju bagātām un vēsturiskām mācību iestādēm, kurās savulaik ir ieguldīti milzu līdzekļi – lai skolu izveidotu par tik kvalitatīvu mācību iestādi, kāda Rīgas komercģimnāzija ir šobrīd. Tieši Rīgas komercģimnāzija bija tā, kurā tika atjaunota komercizglītība Latvijā, laužot komunisma ideoloģijā balstītās važas uzņēmējdarbībai un turpinot pagājušā gadsimta sākumā dibinātās Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskolas tradīcijas. Rīgas komercģimnāzija ir Latvijas ekonomiskās neatkarības simbols, Hanzas tirdzniecības pilsētas tradīcijas saglabājušās Rīgas zīmola sastāvdaļa.
Jūsu pirmsvēlēšanu uzsaukums beidzas ar ļoti pareiziem vārdiem: «Nav tāda vārda «krīze». Ir tikai iespējas. Mūsu visu ziņā – tās izmantot. Vai arī ne...»
Mēs, Rīgas komercģimnāzijas skolēnu vecāki un pedagogi, aicinām Jūs, Šlesera kungs, izmantot iespēju saglabāt un ļaut attīstīties komercizglītībai Latvijas galvaspilsētā! Kļūdu labošana prasa laiku un naudu, vienkāršāk ir tās nepieļaut!