Rīgas koncertzāles projektēšana varētu izmaksāt līdz 400 000 latu

Piektdien Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvā padome savā pirmajā sēdē konceptuāli atbalstīja koncertzāles pārbūves ieceri.

Pašvaldības SIA «Rīgas nami» Projektu vadības nodaļas vadītājs Kaspars Plūme informēja, ka nākamnedēļ, 16.februārī, uzņēmuma pārstāvji vērsīsies Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, lai pārrunātu iespēju par dažiem metriem paaugstināt Kongresu nama jumtu, kas nepieciešams skaņas kvalitātes uzlabošanai koncertzālē.

Namam ir kultūrvēsturiskas ēkas statuss, un šajā vietā - Rīgas vēsturiskajā centrā - apbūves augstums nedrīkst pārsniegt 24 metrus. Kongresu nams patlaban ir aptuveni 19 metru augsts, aģentūrai LETA pastāstīja Koncertzāles pārbūves projekta vadītāja Anita Kamerāde-Bodrova.

Viņa informēja, ka viena no iecerēm paredz rekonstrukcijas gaitā zāles esošā balkona vietā izbūvēt lielāku skatītāju balkonu, ko varētu pagarināt slīpi nedaudz uz augšu, koncertzāles aizmugurējās sienas virzienā. Namu neesot plānots saglabāt esošā veidolā, taču varētu iestiklot pašreizējo āra terasi uz Pilsētas kanāla pusi - tā nams iegūšot papildu iekštelpu.

Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, (LPP/LC) aģentūrai LETA norādīja, ka «Rīgas namu» šī gada budžetā jau iekļauta projektēšanai nepieciešamā naudas summa - tā prognozēta līdz 400 000 latu, taču precīzās rekonstrukcijas projekta izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma konkursa.

Arī domes priekšsēdētāja vietnieks pauda atbalstu jumta paaugstināšanai, norādot, ka pēc apspriešanās ar speciālistiem secināts - labai akustikai un skaņas kvalitātei nepieciešama augstvērtīga elektroniskā apskaņošanas sistēma, kādu pasaulē nepiedāvājot nemaz tik daudz uzņēmumu.

Kamerāde-Bodrova pauda, ka šajā konkursā cena kā kritērijs nebūšot noteicošā, savukārt liela vērība tikšot pievērsta tam, kā projektētājs izprot koncertzāles nozīmību.

Rīgas koncertzāles uzraudzības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs maestro Raimonds Pauls (TP) šodien sēdē norādīja, ka jauna koncertzāle Rīgai ir ļoti nepieciešama un saskaņā ar sākotnējo ieceri būs ļoti plašas iespējas rīkot daudzveidīgus koncertus - sākot no simfoniskās mūzikas un kamermūzikas koncertiem līdz pat vieglās un popmūzikas žanra pasākumiem.

Pauls sacīja, ka ļoti svarīgi izbūvēt un atbilstoši aprīkot arī koncertzāles palīgtelpas māksliniekiem, kā arī nodrošināt visu nepieciešamo aprīkojumu un iespējas, lai koncertu laikā varētu sadarboties gan ar televīziju, gan radio. Tāpat maestro piebilda, ka koncertzālē noteikti jāiegādājas labas klavieres, bez kurām šāda zāle neesot pat iedomājama.

Plūme informēja, ka pēc koncertzāles projektēšanas konkursa šī gada maijā tiks izvērtēti tam iesniegtie darbi, un jūnijā paziņos konkursa rezultātus.

LETA jau ziņoja, ka februāra sākumā, lai formulētu pārdomātu un profesionālu pasūtītāja prasību kopumu Rīgas Kongresu namā plānotās Rīgas koncertzāles tehniskajam un funkcionālajam risinājumam, kā arī uzraudzītu projekta realizēšanas gaitu, tika izveidota projekta uzraudzības konsultatīvā padome.

Par padomes priekšsēdētāju iecelts komponists Pauls, viņa vietnieks ir Ameriks, tāpat padomē līdzdarbosies pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, mūziķis Māris Briežkalns, skaņu režisors Edmunds Zazerskis un valsts SIA «Latvijas koncerti» valdes loceklis Guntars Ķirsis.

Jaunās Rīgas koncertzāles projekta pasūtītāja funkcijas uzdotas pašvaldības uzņēmumam SIA «Rīgas nami», kas saskaņā ar Rīgas domes lēmumu veic Rīgas Kongresu nama ēkas apsaimniekošanu. Paredzams, ka līgums par Rīgas Kongresu nama ēkas tehniskā projekta izstrādi varētu tikt noslēgts šovasar, tādējādi jau nākamā gada sākumā būtu iespējams sākt objekta būvniecības darbus.

«Jaunās koncertzāles būvniecība jāpabeidz līdz 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu,» apņēmību iepriekš pauda Ameriks.

Pašlaik Rīgā nav savas koncertzāles, kas atbilstu mūsdienu tehniskajām prasībām, nodrošinot pietiekamu skatītāju vietu skaitu zālē. Rīgas Kongresu nama ēkas rekonstrukcijas gaitā plānots izveidojot tajā plašu, mūsdienu tehniskajiem standartiem atbilstošu koncertzāli ar 1500 skatītāju vietām.

Projekta realizācija tiks finansēta no SIA «Rīgas nami» budžeta.

«Ja, sākot darbus, tiks konstatēts, ka koncertzāles būvniecībai būs nepieciešami vēl papildu līdzekļi, meklēsim tos Rīgas domes budžetā,» sacīja Ameriks, uzsverot, ka jauna, moderna koncertzāle būs ieguvums ne tikai rīdziniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo dos iespēju galvaspilsētā turpmāk daudz biežāk rīkot augstas kvalitātes mūzikas un kultūras pasākumus, kas līdz šim telpu trūkuma dēļ nebija iespējams.