Rīgas Pašvaldības policijas vadībā ir cilvēks, kurš tur nedrīkst strādāt (80)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Kopš pagājušā gada novembra Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs ir Andrejs Aronovs, kurš oficiāli šo amatu ieņemt nevarētu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Lai kļūtu par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku nepieciešams saņemt iekšlietu ministra rakstisku piekrišanu, kā arī pretendentam vajadzīga augstākā izglītība, kas Aronovam nav.

Pagājušā gada novembrī par RPP priekšnieka vietnieka p.i. kļūst, iepriekš tūrsima policijas šefs A. Aronovs. Tā vien šķiet, ka jaunajā amatā A. Aronovs gana labi iedzīvojies. Oficiālajās mājas lapās pie amata nosaukuma izzudusi piezīme ,,pienākumu izpildītājs». Citkārt šāds fakts īpašu uzmanību nepiesaistītu. Taču par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku drīkst kļūt tikai ar iekšlietu ministra rakstveida piekrišanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) raidījumam «de facto» norāda, ka ,,šāds saskaņojums nav prasīts. Kā nosaka likums ,,Par policiju», arī priekšnieka vietniekus saskaņo iekšlietu ministrs.» Turklāt likumā ierakstīta vēl kāda prasība. Nepieciešama augstākā izglītība. A. Aronova vienīgais izglītības dokuments ir par vidusskolas beigšanu 1996. gadā.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atklāj, ka A.Aronovs ,,mācās 2. kursā, lai iegūtu augstāko juridisko izglītību. Jā, tā ir liela uzticība no domes vadības puses viņam attaisnot to, ka viņš kā pienākumu izpildītājs ir cienīts savā kolektīvā un tiek galā ar saviem pienākumiem.»

Iespējams par labu A. Aronova iecelšanai amatā, kuru oficiāli viņš nav tiesīgs ieņemt, nospēlējis kas cits. A. Aronovs 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no apvienības ,,Saskaņas centra» un partijas ,,Gods kalpot Rīgai» apvienotā saraksta. Pats A. Aronovs to skaidro, ka brīdī ,,kad mani aicināja piedalīties un kandidēt ,,Saskaņas centra» sarakstā, es nebiju partijā, es tiku aicināts kā eksperts. Respektīvi - kā profesionālis, kurš strādā.» Taču, vai A. Aronovam piešķirot ,,pienākuma izpildītāja» statusu nav mēģināts apiet likumu, atbildēts netiek: ,,Mums īstenībā ir tāda sistēma, ja mums ir kādi vakanti amati un darbinieki vēlas pieteikties, kad ir iekšēji konkursi, jebkurā gadījumā viņš sākumā tiek iecelts par pienākuma izpildītāju. Tad pēc noteikta laika ir atestācijas pārbaude.»

Tā vien šķiet, ka šonedēļ slimības dēļ darbā nebijušais A. Aronovs, nav īsti paguvis aprunāties ar pašvaldības vadītājiem. Atšķirībā no citām reizēm viedokļi nav saskaņoti. Kamēr A. Aronovs atrunājas ar sistēmu, A. Ameriks tieši pretēji – noliedz tās pastāvēšanu: ,,Mums tiešām nav nekāda sistēmas par pienākumu izpildītājiem. Rīgas domē vienkārši ir daudz institūciju. Ir kadru mainība un tad, kad kāds cilvēks tiek virzīts vai nu no paša departamenta vidus, vai arī meklēts no citām iestādēm, sākumā viņu liek par p.i.»

Taču RPP nav vienīgā, kur Rīgā augstos amatos ilgstoši tiek turēti pienākumu izpildītāji. Tā, piemēram, Satiksmes departamentā jau septiņus mēnešus pie oficiāla amata netiek, bijušais lidostas šefs Krišjānis Peters. Arī Pilsētas attīstības departamenta projektu vadības pārvaldes divas no trīs nodaļām vada pienākumu izpildītāji. Vēl virknē izglītības iestāžu nav pastāvīga direktora. Savukārt ir iestādes, kas neatklāj vadības statusu tajās. To varot paust vien kapitāldaļu turētāja pārstāvis – Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) uzskata, ka ,,tā nav laba pārvaldība – ilgi turēt pienākumu izpildītājus. Būtu jābūt kādam nosacījumam, kas limitē šādu pienākumu izpildītāju termiņu. Teiksim, trīs mēneši un tad prasīt tālāku lēmumu.»

Komentāri (80)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu