Eiropa ir gatava abiem situācijas Grieķijā iespējamajiem attīstības variantiem - gan palikšanai eirozonā, gan aiziešanai no tās, šodien Latvijas Bankas rīkotā studentu zinātnisko darbu konkursa noslēgumā sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viens attīstības variants ir, ka Grieķija turpina palikt eirozonā, veic taupības pasākumus un pēc četriem, pieciem gadiem šajā valstī sākas izaugsme. Otra iespēja - Grieķija tiek lēnām pavadīta no eirozonas un tiek sniegta palīdzība, lai Grieķijā pārvaldītu haosu, kamēr tā atgriežas pie savas valūtas.
Tomēr Rimšēvičs atzina, ka jāsagaida šajā nedēļas nogalē Grieķijā notiekošo parlamenta vēlēšanu rezultāti un jāredz, vai un kādu valdību izdodas izveidot Grieķijā.
Rimšēvičs teica, ka neapskauž nevienu valdību, kurai valsts kasē beigusies nauda, bet iedzīvotāji iet streikot un protestēt.
Taujāts par Grieķijas likstu ietekmi uz eirozonu kopumā, Rimšēvičs atbildēja ar līdzību: «Ja klasē ir viens nesekmīgais, kuram ir vienalga - špikot, spēlēt kārtis pēdējā solā, runāt pa mobilo telefonu, un viņam ir vienalga, vai viņu pārceļ nākamajā klasē, tas nenozīmē, ka ir jāslēdz klase un jālikvidē skola.» Rimšēviča ieskatā, runāt par eirozonas sabrukumu ir primitīvi un nepieklājīgi.
Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka nav redzējis nopietnāku institūciju par Eiropas Centrālo banku un Eiropas monetāro savienību. Vācija, Nīderlande un citas valstis izdarīs visu, kas būs to spēkos, lai nosargātu monetāro savienību, šādu pārliecību pauda Latvijas Bankas prezidents.
Ja Grieķija aizietu no eirozonas, sešus mēnešus finanšu tirgi būtu «totālā apjukumā», lēsa Rimšēvičs. Tomēr viņš piebilda: ja Grieķija izstāsies no eirozonas, arī pārējās valstis redzēs, kas notiek, un arī Spānijas, Itālijas, Portugāles valdībām būs jāizdara secinājumi. «Patlaban valdības mēģina nodrošināt savu popularitāti uz nākamo paaudžu rēķina, negrib darīt to, kas būtu jādara, un cer, ka viss kaut kā atrisināsies,» Rimšēvičs raksturoja valstu vēlēšanos dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
Rimšēvičs atzina, ka Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) ir zināms fenomens Eiropā, jo samazināja valstī izdevumus un tomēr tika pārvēlēts. Eiropā daudzi nesaprot, kā tas var būt, atzina Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka krīze iemācījusi - valstij pats kaitīgākais ir dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tad tā ilgtermiņā nonāk grūtībās.
Rimšēvičs atzina, ka patlaban Latvijā saistībā ar eiro ieviešanu valda «totāls apjukums», kas liecina, ka arī banka par maz sniegusi skaidrojumu. Viņš par muļķībām nodēvēja izskanējušo viedokli, ka, iestājoties eirozonā, Latvija uzkāps uz Titānika.
Latvijas Bankas prezidents aicināja situācijās, kad aptrūkstas motivācijas un optimisma, paraudzīties uz Igauniju un tās izaugsmi. «Igaunija mums ir desmit gadus priekšā, kaut 1991./92.gadā sākām kopā,» teica Rimšēvičs. Viņaprāt, ekonomiskā krīze Latvijā mūs «atsvieda par desmit gadiem atpakaļ».
