Rinkēvičs aicina uz vienotu un stingru ES rīcību Ukrainas atbalstam (21)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

14.aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, aicinot uz vienotu un stingru ES rīcību Ukrainas atbalstam.

Kā informē Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā, galvenā uzmanība sanāksmes laikā tika veltīta situācijai Ukrainā un ES tālākai rīcībai attiecībās ar Krieviju. Ministri atkārtoti apliecināja savu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī aicināja Krieviju atsaukt tās militāros spēkus no Ukrainas. Ministri vienojās par finansiālas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, lai atbalstītu nepieciešamās strukturālās reformas valstī un veiktu ekonomikas stabilizāciju. Ārlietu ministri vienojās uz laiku atcelt muitas tarifus Ukrainas eksportam uz ES.

Rinkēvičs aicināja ES paust stingru reakciju attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, jo ir vērojama situācijas eskalācija, kas atgādina Krimas pārņemšanas scenāriju. Tas var novest pie tālāka militāra spēka pielietošanas ar draudu pāraugt pilsoņu karā.

Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, Rinkēvičs aicināja sagatavot turpmākos pasākumus, kas ir ES rīcībā situācijas normalizēšanai. Runājot par iespējamām ekonomiskām sankcijām, Rinkēvičs aicināja izvērtēt to ietekmi uz ES un tās dalībvalstu ekonomiku, kā arī izvērtēt iespējamus kompensācijas pasākumus.

Nepieciešams arī paplašināt to personu sarakstu, uz kuriem attiektos ieceļošanas un finanšu līdzekļu ierobežojumi. Latvijas ārlietu ministrs aicināja Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistus. Ministrs norādīja, ka Krievijai jāpārtrauc speciālo uzdevumu vienību karavīru darbība, kā arī jāatvelk Krievijas militāros spēkus no Ukrainas un Krievijas robežas. Ministrs arī norādīja, ka palīdzības sniegšana Ukrainai jāturpina ES dalībvalstīm gan divpusējā formātā, gan plašākā ES līmenī.

Sanāksmes laikā ārlietu ministri pauda bažas par ES integrācijas procesu Bosnijā un Hercegovinā, kas ir apstājies valsts līderu politiskās gribas trūkuma dēļ. Ņemot vērā sociālo un ekonomisko situāciju valstī, kā arī atbildot uz iedzīvotāju tūlītējām vajadzībām, jāstiprina darbs pie svarīgāko reformu ieviešanas. Lai to risinātu, ministri atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvātās iniciatīvas ekonomiskās pārvaldības un konkurētspējas stiprināšanai, kā arī ekonomikas izaugsmei.

Ārlietu ministri diskutēja arī par aktuālo situāciju Sīrijā, īpašu uzmanību vēršot uz satraucošo humanitāro situāciju valstī, Sīrijas miera sarunām, Sīrijas krīzes ietekmi uz reģionu, kā arī ķīmisko ieroču izvešanas procesu.

Komentāri (21)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu