To visu lasot un klausoties, nākas secināt, ka mums piemīt šaura domāšana un gribu teikt: tautieši attopieties! Neradiet mākslīgi problēmas, kuru patiesībā nav, pārtrauciet katrā lietā saskatīt sazvērestības ar politisku nokrāsu!

Kādēļ nevēlamies saskatīt pozitīvo?

«Jaunais Vilnis» ir brīdis, kad Jūrmala atdzīvojas. Nopelna viesnīcas, tirgotāji, amatnieki, uzplaukst viss servisa bizness. Dzintaru koncertzāle ir pārpildīta nedēļas garumā. Tas ir nozīmīgs pienesums, un mēs nevaram izlikties to neredzam.

Vai mēs paši spējam sarīkot ko līdzīgu, alternatīvu vai labāku? Šaubos. Mums nepietiek naudas, kapacitātes un uzņēmības, bet kritizēt – to gan darām ar lielu degsmi un niknumu. Laima Vaikule ir paudusi viedokli, ka mums, latviešiem, ir problēma – esam trūcīgi, bet gribam būt lepni, noliedzot visu, kas nav mūsu.

«Jaunais Vilnis» ir vienīgais tik plaša mēroga pasākums Baltijā un viens no lielākajiem festivāliem Eiropā. Par gaumi nestrīdas. Ja netīk tāda stila mūzika, neviens nespiež to klausīties. Tas ir raksturīgs kūrorta pasākums, kas atnes ienākumus Latvijai. Tad kāpēc to neņemam vērā, bet radām valstiska mēroga ažiotāžu, jaucot klāt vēl politiku? Vai tas ir mazvērtības komplekss mūsos pašos, vai provinciālisms, vai bailes pašiem no savas ēnas? Vai kāds no «Jaunā Viļņa» līdzjutējiem ir nokārtojis savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa vai noslaucījis muti Latvijas karogā, kā to ir darījuši daži citu valstu tūristi? Neesmu dzirdējis.

Mums jātiek vaļā no viensētas domāšanas un jāatbrīvojas no komunistiskās domāšanas žņaugiem – kad viens otrā saskatām ienaidnieku, bet visapkārt redzam sazvērestības teorijas.

Mūsdienās nav iespējams dzīvot noslēgtā vidē, ir jāmācās domāt plašāk.

Ne jau «Jaunais Vilnis» ir vainīgs pie tā, ka desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir izbraukuši no valsts labākas dzīves meklējumos. Ne jau kāds no malas ir vainojams pie tā, ka mūsu tautsaimniecība nav tik plaukstoša. Viss ir atkarīgs no mums pašiem. No mūsu pašu goda prāta un sirdsapziņas. No domāšanas un iniciatīvas. No ticības sev un saviem spēkiem. Es novēlu ikvienam paturēt prātā mūsu latviešu tautas sentences: «Kas augstu stāv, tas tālu redz. Kas neiet uz priekšu, iet atpakaļ.»