Latvijas futbola izlases un Polijas kluba Poznaņas «Lech» uzbrucējam Artjomam Rudņevam, par kuru interesi izrāda vairāki pazīstami Eiropas klubi, nedraud zvaigžņu slimība, intervijā žurnālam «Klubs» atzinis uzbrucējs.
Rudņevs: zvaigžņu slimība man nedraud
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā zināms, pēc veiksmīgā snieguma UEFA Eiropas līgā un Polijas čempionātā Rudņeva vārds saistīts ar došanos uz vairākiem Eiropā labi pazīstamiem futbola klubiem, ieskaitot Londonas «Arsenal» un «Fulham» no Anglijas, kā arī Itālijas A sērijas čempionāta vienībām Turīnas «Juventus» un «Udinese». Tiesa, «Lech» kluba vadība jau vairākas reizes uzsvērusi, ka par Rudņevu līdz šim nav saņemts neviens oficiāls piedāvājums.
«Kad būs varianti, tad skatīsimies. «Arsenal», protams, būtu labāks. Bet jāņem vērā arī tas, lai būtu iespēja sevi pierādīt, nevis sēdēt uz soliņa,» uzskata uzbrucējs, kurš domā, ka «Lech» līgumā paredzētos četrus gadus viņu komandā neturēs. «Domāju, ka tas nav viņu interesēs. Jau tagad viņi redz, ka esmu gatavs un cenšos maksimāli palīdzēt komandai. Ja ne iesist, tad atdot vārtu gūšanas piespēli. Var jau būt, ka viņi mani gatavo pārdošanai par izdevīgāku cenu. Taču tā nav mana darīšana. Man ir jāspēlē.»
«Man patīk stils, ko spēlē Anglijā. Arī Itālijā, kaut šajā valstī vairāk dominē aizsardzības futbols. Tāpat varu minēt Vāciju, Spāniju - patīk abas līderkomandas «Barcelona» un Madrides «Real». Mūsu komandas tagadējais treneris Hosē Marija Bakero agrāk spēja tieši «Barcelona» un tagad prasa, lai mēs spēlējam izteiktu spāņu futbolu,» stāsta Rudņevs. «Man viņš patīk. Mums ir interesanti treniņi, nometnes. Viņš ir apmierināts ar manu darbu. Vienmēr vēro, paslavē. Treneru maiņa komandai nāca par labu. Lai gan ar iepriekšējo treneri «Lech» ir uzvarējis Polijas čempionātā, man viņš šķita vājāks. Bakero kā treneris ir daudz spēcīgāks. Gan domāšanas, gan taktikas, fiziskās sagatavotības ziņā. Viss kļuvis daudz labāks. Arī viņš zina, ka mani var pārdot. Treneris atgādina, lai es, neraugoties uz dažādām runām, turpinu strādāt, neapstājos, nelidoju mākoņos. Viņš redz, ka es strādāju, tāpēc mums ir normālas attiecības.«
Vēl Rudņevs izteicās, ka viņš nebaidās no konkurences un neuzskata sevi par pakļautu iespējai saslimt ar zvaigžņu slimību.
«Es nebaidos, jo zinu, ka visur ir konkurence. Sevi ir jāpierāda. Katru dienu - treniņos, spēlēs. Es arī jūtu, ka varu vēl sevi pilnveidot,» uzskata Rudņevs, kurš labāk izvēlētos lielu spēles laiku zemāka līmeņa komandā, nevis sēdēšanu uz soliņa kādā no Eiropas grandiem. «Man ir radusies pārliecība. Sajūta, ka gribu ko sasniegt, palīdz iet uz mērķi.»
«Kad sāku vairāk gūt vārtus, mainījās komandas biedru attieksme. Tā bija gan Ungārijā, gan Polijā. Kad sāku vairāk gūt vārtus, jutu, ka man mazāk atdod piespēles. Arī joprojām tā gadās. Izturas ar cieņu un uzticību, tomēr varbūt negrib, lai kļūstu par bombardieri,» piebilda uzbrucējs. «Spiediens mazliet ir jūtams. Ne tā, ka no manis pieprasa vārtus, bet es zinu, ka viņi no manis tos gaida, un ne vienus vien. Tāpēc cenšos maksimāli koncentrēties. No malas jau labāk redzams, bet domāju, ka man zvaigžņu slimība nedraud. Kāds biju bērnībā, tāds esmu arī tagad.»
Tāpat Rudņevs atzina, ka Latvijas izlases rindās viņam patīk spēlēt kopā ar savu partneri uzbrukumā Māri Verpakovski, ar kuru viņam ir laba sadarbība.