Masu mediji šo problēmu mīl atspoguļot tikai no vienas (it kā negatīvās) puses. Jautājumi te rodas daudzi.
1.Kam īsti ir problēmas?Skolēniem, kuriem neatļauj smēķēt? Skolotājiem, kurus radina pie disciplīnas darba vietā?
2. Likt pietupties ir morālā pazemošana?! Vai kādam ir labāki priekšlikumi, kā cīnīties ar šo sērgu? Un, lūdzu, bez demagoģijas, ka tā vairs nedrīkst! Skolā smēķēt drīkst?!
3. Pārkāptas skolēnu tiesības? Un kā paliek ar pienākumiem?!Ar atbildību?!
Par skolas zāles jumta sabrukšanu. Ir 1990.(!) gada dokuments, kurā ir speciālistu atzinums par jumta tehnisko stāvokli. Tajā ir skaidri norādīts, ka NAV pieļaujama nekādas papildu slodzes uzlikšana jumta nesošajām konstrukcijām ! Bet nē - ar iepriekšējā direktora (tā labā) svētību tika veikti renovācijas darbi, kuru laikā slodzi palielināja diezgan ievērojami. «Sliktajos» padomju gados sniegu no jumta tīrīja. «Labais» direktors to laikam nezināja.
Jumts sabruka. Un laimīgi, ka bez upuriem ! Vai kāds var iedomāties traģēdijas apmērus, ja tas būtu noticis dažas dienas iepriekš, kad zāle bija pilna bērnu?!
Renovācijas darbus veica Tukuma privātfirma, kurai ir ļoti labas attiecības ar domi. Un, ja nemaldos, kurai pašas māja vējā palika bez jumta. Arī laimīgi, ka bez upuriem...
Atkal rodas jautājumi.
1. Kāpēc šī firma un tās īpašnieki nenes NEKĀDU atbildību?! Vai tādēļ, ka paši ir būvvaldē? Tādēļ, ka ir savi cilvēki domē?
2. Firma par darbu naudu saņēma? Pēc jumta sagāšanās to atdeva? Jeb par saviem līdzekļiem uzliks jaunu jumtu? Tas būtu godīgi!
3. Vai šeit nedaudz darba nebūtu KNAB? Pie skolas renovācijas, kad tika nomainīti visai skolai logi, tika nopirkta dārga automašīna, bet ne jau skolai... Bet tas tā, mūsu valstī normāla prakse...
Beidzot ir uzradies cilvēks, kurš grib ieviest kārtību, kaut ko vērst uz labo pusi, bet daudziem tas nepatīk. Un visticamākais, ka nepatīk tiem, kuriem līdzšinējā «kārtība» bija izdevīga.
Skumji, ka masu mediji, it kā demokrātijas vārdā, palīdz demoralizēt mūsu sabiedrību...
