Diemžēl zviedri savas svētvietas un pagānisko laiku kulta vietas saglabājuši vēl daudz mazāk nekā mēs, latvieši.
Rūnakmens mūsdienu zviedru kokzāģētavā (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie tāda secinājuma nonācām, projekta «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte» ietvaros ciemojoties Jēvleborgas lēnē (novadā) Zviedrijas ziemeļos. Tiesa, dabas daudzveidības (ezeru, akmeņu krāvumi, meži, jūra, šēras) ziņā šī ir pati bagātākā vieta zviedru zemē. Tieši te dzīvojuši arī tagadējās Zviedrijas teritorijas pirmiedzīvotāji. Arī tie nedaudzie seno laiku liecinieki, kas vēl zināmi un saglabāti, atrodas cilvēku apdzīvotās teritorijās un tiem nav atvēlēta īpaša vieta.
Piemēram, Jērvstas rūnakmens atrodas tik tuvu kādas lauku saimniecības kokzāģētavai, ka to pat grūti nofotografēt, neiekļaujot kadrā arī kādu traktoru, noliktavas ēku vai citu mūsdienu agregātu. Taču par šo rūnakmeni zviedri ir īpaši lepni, jo pārējie līdzīgie jau sen pārvietoti uz kādu no novadpētniecības muzejiem vai senlietu krātuvēm.
Jērvstas rūnakmeni sava tēva piemiņai te apmēram 10. gadu tūkstoša vidū novietojuši trīs viņa dēli – Karls, Gudlevs un Sudgers. Tajos tālajos laikos rūnakmeņi bijuši daudzkrāsaini un rotājuši katras sevi cienošas saimniecības teritoriju. Parasti kaimiņi centušies saprecināt savus bērnus, lai saimniecība kļūtu lielāka un zemes būtu vairāk. Šāda veiksmīga apvienošanās ar īpašu divu pūķu zīmi atspoguļota arī rūnakmeņos. Savukārt kristietības laiku simbols ir krusts.
Netālu no rūnakmens atrodas vikingu kapulauks, kas te saglabājies no 8.–11. gadsimta.
Mūsdienās Jēvleborgas lēne savā valstī pazīstama, pateicoties kafijai «Gevalia» un viskijam «Mackmyra», ko te ražo.
* * *
Materiāli sagatavoti sadarbībā ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pierobežu sadarbības programmas INTERREG projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte»