Valsts aģentūras (VA) «Rundāles pils muzejs» iepirkumā par hercoga ēdamzāles ozolkoka parketa vairogu grīdas restaurāciju un montāžu uzvarējis individuālais komersants (IK) «Koks A.S.», un parketa restaurācija izmaksās 14 500 latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) paziņojums.
Pēc IUB datiem, šajā iepirkumā IK «Koks A.S.» no Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras uzvarējis divu pretendentu konkursā ar 14 500 latu līgumcenu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati «firmas.lv», «Koks A.S.» ir koktēlnieka un amatnieka Aivara Studenta uzņēmums. Viņš nodarbojas arī ar koka skulptūru darināšanu, kokgriešanu un mēbeļu restaurāciju. Students arī grebj dažādus izstrādājumus un skulptūras dārzu un parku izdaiļošanai.
Kā ziņots, šis iepirkums paredz Rundāles pils hercoga ēdamzāles (telpas Nr.118) vēsturisko grīdas vairogu demontāžu, ozola dēlīšu demontāžu, vēsturisko vairogu restaurāciju, jaunu grīdas vairogu izveidi logu ailās un citus darbus, kas tiks finansēti no muzeja līdzekļiem. Ēdamzāle, jeb tā sauktā Marmora zāle, bija tā, ko muzejs mēdza iznomāt pasākumiem, aģentūru LETA informēja Rundāles pils muzeja pārstāve Ruta Biļeviča.
Biļeviča skaidroja, ka pēc Otrā pasaules kara, kad pilī turpināja darboties Rundāles pamatskola, hercoga ēdamzāle - tā sauktā Marmora zāle - tika pārvērsta par skolas fizkultūras telpu, un arī parkets šajā laikā būtiski cieta.
«1992.gadā muzejam pārtrauca piešķirt finansējumu restaurācijai. Tad tika nolemts pelnīt naudu, piedāvājot telpu nomu. Hercoga parādes apartamenti šajā dienvidrietumu pusē vēl nebija restaurēti, tāpēc nomai tika piedāvāta Marmora zāle, kurai ieeja iespējama no rietumu puses kāpnēm, netraucējot pārējiem pils apmeklētājiem,» skaidroja Rundāles pils muzeja pārstāve.
Zāles mākslinieciskā restaurācija tika pabeigta, bet parkets joprojām bija ļoti sliktā stāvoklī - ar izlauztiem dēlīšiem, deformējies un plankumains. Parketa restaurācijai bija nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, kuru tajā laikā nebija, tāpēc parketu demontēja.
1993.gadā un 1994.gadā tika ieklāts parasts, muzeja darba telpām senāk iegādāts dēlīšu parkets. «Retais būs pamanījis, ka taupības nolūkā arī hercoga apartamentu divām durvīm ir uzgleznoti, nevis kokā veidoti pildiņi. Nākotnē paredzēts izgatavot sākotnējo ozolkoka durvju kopijas,» skaidroja Biļeviča.
Pilī lielākā daļa 18.gadsimta 60.gadu parketu ir veidoti no vairogiem ar biezu dēlīšu parketējumu virsējā kārtā. Pateicoties šo dēlīšu biezumam (vietām tas saglabājis viena centimetra biezumu), iespējams izmantot oriģinālo materiālu, to noslīpēt un uzlīmēt atpakaļ uz pamata vairoga. Tā restaurēts nesen arī Biljarda zāles un Bibliotēkas parkets, senāk - vēl citi pils telpu parketi.
Tikai trijās telpās bija paredzēts parketu restaurēt uz vietas, vairogus neizņemot. Tāds ir Zelta zāles un Baltās zāles priekštelpā, bet priekšā stāv Lielās galerijas parkets ar sarežģītu restaurāciju, vairogus neizņemot, bet papildinot un nomainot neglābjami bojātos, skaidroja Biļeviča.
Jau ziņots, ka patlaban Rundāles pils muzeja kompleksā sākti arī citi nozīmīgi darbi - staļļu ēku fasādes renovācija un pils meža parka sakopšana un parka meliorācijas sistēmas rekonstrukcija.
