Saasinājušās «Liepājas metalurga» akcionāru nesaskaņas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Saasinājušās metalurģijas uzņēmuma AS «Liepājas metalurgs» akcionāru nesaskaņas, liecina uzņēmuma akciju īpašnieka Kirova Lipmana teiktais portālam «Naudaslietas.lv» un laikraksta «Vesti Segodna» pielikumam «Delovije Vesti».

«Liepājas metalurga» apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri 2011.gada pirmā pusgada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, kā arī Iļja Segals ar 21,03% akciju.

Iepriekš Lipmanam piederēja 20,14% akciju, bet patlaban šī daļa ir palielināta līdz 23,27%, atklāj uzņēmējs.

Lipmans iesniedzis priekšlikumu 8.maija «Liepājas metalurga» akcionāru sapulcē lemt par dividenžu izmaksu. Kā skaidro Lipmans, daudzus gadus «Liepājas metalurgs» strādājis ar peļņu, bet dividendes nav maksātas.

«Lai parāda, kur šī nauda palikusi. (..) Es taču neprasu, lai man obligāti iedod dividendes. Tas tiek darīts, lai viņi pilnībā atskaitās par šiem gadiem,» skaidro Lipmans, kurš neesot pārliecināts, vai uzņēmumam tiešām bijušas nepieciešamas valsts garantijas un kredīti modernizācijai.

«Ja viņi man parādīs, ka «Liepājas metalurga» peļņa mērķtiecīgi ieguldīta uzņēmuma attīstībā, nevis pārskaitīta ārzonu uzņēmumiem, tad jautājumu nebūs. Protams, esmu tikai par ieguldījumiem rūpniecībā. Bet kāpēc ņēma valsts garantijas un kredītus? Patlaban uzņēmumam ir 168 miljonu latu parāds! No kurienes?» jautā uzņēmējs.

Viņš uzskata, ka nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanai bija jāveic «Liepājas metalurga» akciju emisija, bet pēc tam pašreizējie akcionāri varētu atpirkt.

Lipmans pauž sašutumu par veidu, kā «Liepājas metalurgu» patlaban pārvalda, un stāsta, ka kompānijas akcijas pērk, lai gūtu iespēju ietekmēt tur notiekošo kā «pilnvērtīgs saimnieks». Jau patlaban viņam piederošo akciju skaits ļaujot bloķēt atsevišķus lēmumus.

Lipmans arī apgalvo, ka Zaharjinam ir jāatdod divi miljoni «Liepājas metalurga» akciju (11,78%), kas savulaik nodoti kontroles nodrošināšanai pār uzņēmumu un tā attīstības projektu īstenošanai.

«Krāsnis ir palaistas, tagad man ir tiesības saņemt atpakaļ savas akcijas,» akcentē Lipmans, kategoriski noraidot iespēju, ka Zaharjins norunu varētu neizpildīt. «Ko nozīmē - atdos vai neatdos? Tad ar tiesas palīdzību atdos! Kur viņš liksies?»

Lipmans pie uzņēmuma vadības iecerējis ķerties jau šogad.

Uzņēmējs arī atzīst, ka par savām iecerēm ar pārējiem lielajiem akcionāriem nav runājis, tomēr viņi par tām varētu nojaust, ņemot vērā aktivitātes pirms akcionāru sapulces.

Komentējot uzņēmuma vadības piedāvāto darbības plānu šim gadam - 342 miljonu latu apgrozījumu un 10,2 miljonu latu peļņu, Lipmans norāda, ka šādai rūpnīcai jāpelna vismaz 20 miljonus latu.

Kā ziņots, «Liepājas metalurga» konsolidētā neauditētā peļņa 2011.gadā bija 2,3 miljoni latu, liecina biržā «NASDAQ OMX Riga» publicētais neauditētais 2011.gada pārskats. 2010.gadā kompānija bija strādājusi ar septiņu miljonu latu zaudējumiem.

«Liepājas metalurga» konsolidētais neto apgrozījums pērn sasniedza 221,6 miljonus latu, kas ir par 17,4 miljoniem latu jeb 8,5% vairāk nekā 2010.gadā, kad neto apgrozījums bija 204,2 miljoni latu.

Kā teikts vadības ziņojumā, neto apgrozījuma un peļņas pieaugums skaidrojams ar velmējumu produkcijas cenu līmeņa paaugstināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

«Liepājas metalurga» mātesuzņēmums pērn ir strādājis ar 2,3 miljonu latu peļņu, bet 2010.gadā tas cieta 6,7 miljonu latu zaudējumus. Mātesuzņēmuma apgrozījums 2011.gadā bija 206,1 miljons latu.

Peļņas pieaugums saistīts ar to, ka realizācijas cenas, salīdzinot ar iepriekšējo laika periodu, palielinājās par 23%. Iepriekšējā tērauda ražošana (pusfabrikāts) tika aizstāts ar iepirktu materiālu, tādēļ arī ražošanas izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 15,4%.

«Liepājas metalurgā» 2011.gadā investīcijās ieguldīti 48,75 miljoni latu, tai skaitā 33,8 miljoni latu ieguldīti tērauda ražotnes modernizācijā un izmantots bankas ilgtermiņa aizņēmums.

Pagājušā gada nogalē AS «Liepājas metalurgs» tērauda ražošanas modernizācijas process noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.

Projekta realizācijas gaitā bijušajā martena cehā, tagad tērauda elektrokausēšanas cehā, vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju nomainījuši modernākie elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregāti - 100 tonnu elektrokrāsns, metāllūžņu iepriekšējās uzkarsēšanas sistēma, 100 tonnu kausa krāsns, ūdens sagatavošanas iekārta, gāzu attīrīšanas iekārta, 110 kilovoltu un sešu kilovoltu apakšstacijas un kompensators.

Izmaiņas tika veiktas arī tērauda kausēšanas modernizācijas pirmajā posmā, kad tika nomainīta iekārta, kas ļauj nodrošināt jaunos tērauda kausēšanas un apstrādes agregātos sagatavotā tērauda izliešanu un atlietās sagataves sagriešanu, pielietojot gāzes griešanas iekārtu.

Tērauda kausēšanas kompleksa vajadzībām sakārtota un modernizēta metāllūžņu uzglabāšanas un iekraušanas infrastruktūra, uzstādīti seši jauni tilta celtņi tērauda metāllūžņu iekraušanai kublos, 22 000 kvadrātmetru platībā izbūvēti autoceļi specializētā transporta vajadzībām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu