Satversmes aizsardzības birojs (SAB) presē minēto informāciju par 140 miljonu latu atmazgāšanā vainotā Liepājas uzņēmēja Arta Hartmaņa iespējamo saistību ar SAB darbinieku sauc par žurnālistu pieņēmumiem un subjektīvām interpretācijām.
SAB: biroja darbinieka saistība ar naudas atmazgātāju ir žurnālistu pieņēmumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa portālam «Apollo» pastāstīja, ka mediju pašreizējā uzmanība par it kā prettiesisku SAB amatpersonas rīcību balstīta uz vairāk nekā četrus gadus senu informāciju, kas papildināta ar žurnālistu pieņēmumiem un subjektīvām interpretācijām.
Viņa norādīja, ka gadījumos, kad SAB rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu neētisku vai prettiesisku biroja amatpersonas rīcību, tā nekavējoties ir tikusi pārbaudīta un izvērtēta dienesta pārbaudes vai Ģenerālprokuratūras, kas uzrauga valsts drošības iestādes, pārbaudes ietvaros. Ja iegūtā informācija pārbaudes gaitā tiek apstiprināta, neapšaubāmi, tiek lemts par atbilstoša disciplinārsoda piemērošanu.
«Patiesībā par informāciju, kuru atsevišķi interneta mediji šobrīd publicē kā aktuālu un sensacionālu, Ģenerālprokuratūra ir veikusi rūpīgu pārbaudi jau vairāk nekā pirms četriem gadiem,» norāda Rāta-Saliņa.
Ģenerālprokuratūras veiktās pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā nav bijis pamata kriminālprocesa ierosināšanai. Pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras atzinumu, tika ierosināta SAB dienesta pārbaudes lieta un lemts par disciplinārsoda piemērošanu. Par šo lietu jau 2006.gada augustā SAB informēja visas tā laika augstākās amatpersonas, atzīmē Rāta-Saliņa.
Pēdējā laika mediju publikāciju kontekstā, SAB secina, ka Latvijā joprojām pastāv mīts par nepietiekamu valsts drošības iestāžu darbības uzraudzību, tāpēc uzskata par lietderīgu informēt, ka spēkā esošajā Latvijas likumdošanā pār SAB darbu ir noteikts visaptverošs, pat piecu dažādu līmeņu kontroles un pārraudzības mehānisms.
SAB atgādina, ka birojs ir pakļauts parlamentārajai kontrolei, ko realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija, un vienmēr ir sadarbojies ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem, sniedzot informāciju par visiem deputātus interesējošiem biroja darba aspektiem.
Otrkārt, SAB kā izpildvaras institūcija atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. SAB darba pārraudzību valdība veic ar Tieslietu ministrijas starpniecību, taču ik gadu SAB nepastarpināti visam Ministru kabinetam sniedz plašu un izsmeļošu ziņojumu par gada laikā paveikto, kā arī izklāsta un saskaņo ar valdību nākamajā gadā veicamos prioritāros uzdevumus. Ministru kabinets ir tiesīgs valsts drošības iestādēm uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi.
Treškārt, visas trīs valsts drošības iestādes, tai skaitā SAB, ir pakļautas vienotam tiesu kontroles mehānismam pār sevišķā veidā veicamajiem operatīvajiem pasākumiem.
Ceturtkārt, SAB darbības, jo īpaši sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu, likumību regulāri pārbauda ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.
Un, piektkārt, SAB piešķirto valsts finanšu līdzekļu izlietojuma likumību un pamatotību ik gadu likuma «Par valsts kontroli» kārtībā pārbauda valsts kontroles amatpersonas, bet operatīvo līdzekļu izlietojuma atbilstību likumam pārbauda valsts kontrolieris personīgi.