Sabiedrības elite aicina necirst eglītes (54)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Aicinot cilvēkus Ziemassvētkos un gadu mijā pušķot «dzīvas eglītes» - piemājas dārzos un podiņos, sabiedrībā populāri cilvēki vienojušies kopīgā akcijā ar devīzi: «Ziemassvētku eglīti - Latvijas mežu nākotnei». Akcijas krusttēvs Valdis Kalnozols un krustmāte Marika Ģederte mudina sabiedrību necirst eglītes un nepirkt cirstās, bet svinēt ziemas saulgriežus pie «dzīvām eglītēm», kuras pavasarī, Zemes dienā, varētu iestādīt mežā, lai tās aug un bagātina Latvijas dabas resursus, portālu «Apollo» informēja Viesturs Deksnis, Akcijas koordinators.

«Liela izaugusi egle tautsaimniecībai dod 5 kubikmetrus koksnes, savukārt viena hektāra laba egļu meža vērtība ir ap 25 tūkstošiem latu. Ja mēs šogad apstādīsim ar eglītēm vienu hektāru meža, pēc 80-100 gadiem mums būs meža audze vismaz pusmiljona latu vērtībā. Tā vietā, lai cirstu eglīti, aicinu tās pušķot podiņos un pavasarī pārstādīt mežā, lai sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībai un valsts lielākajai bagātībai - mežam. Lizuma pusē esmu iestādījis ap diviem tūkstošiem ozolu, kā dāvanu saviem mazmazbērniem, bet nākamgad, Zemes dienā, starp tiem stādīsim eglītes. Lai izaugtu vareni ozoli, starp tiem jābūt vismaz divām eglēm», stāsta būvuzņēmējs Valdis Kalnozols.

«Rīgas Rātslaukums jau vēstures hronikās 16.gadsimtā tika pieminēts kā pirmā zināmā vieta, kur oficiāli tika izpušķota eglīte. Daži avoti min precīzi - 1510.gadu. Viens hektārs egļu nodrošina skābekli 40 cilvēkiem.

Ja reiz Latvija ir nonākusi pasaules redzeslokā kā zaļākā valsts pasaulē, varbūt ir vērts saglabāt šo statusu un cīnīties par to, iedvesmojot cilvēkus tomēr izvēlēties eglītes podiņos», mudina Latvijas galvenā blondīne Marika Ģederte.

Lai gan akcija «Ziemassvētku eglīti - Latvijas mežu nākotnei» vēl pat nav oficiāli atklāta, zaļā ideja ir izpelnījusies jau vairāku desmitu sabiedrībā atpazīstamu cilvēku atbalstu, - tā, piemēram, svinēt svētkus ar «dzīvām eglītēm» aicina Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, dziedātājs Roberts Gobziņš, grupas «Astro'n'out» soliste Māra Upmane-Holšteina, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, operdziedātāja Inese Galante, radiodīdžejs Stass Florencevs, fotogrāfi Gatis Rozenfelds un Sergejs Kondrašins un daudzi citi.

A/S «Latvijas valsts meži» pārstāve Laima Zvejniece sniedz padomus kā pareizi eglīti uzglabāt līdz pavasarim - pārstādīšanas brīdim.

Vieta istabā. Kad eglīte iegādāta un atvesta mājās, dažas dienas pirms novietošanas tai paredzētajā goda vietā siltā istabā, to vajadzētu paturēt kādā vēsākā verandā, lai nav ļoti krasas temperatūras maiņas. Savukārt, istabā eglīte būtu jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā - tālāk no radiatoriem vai krāsns.

Laistīšana. Jāraugās, lai eglītes sakņu kamols būtu mitrs un neizžūtu. Jālaista pēc vajadzības - ja istabā ir sauss gaiss, tad eglītei diezgan daudz gribēsies dzert. Podu, kurā aug eglīte, ieteicams ielikt kādā bļodā (līdzīgi kā puķupodiem ir apakššķīvīši jeb paliktņi) un tad laistīt eglīti tikmēr, kamēr traukā zem podiņa parādās ūdens.

Rotāšana. Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu, - jāuzmana vienīgi tas, lai eglītes zari neaizdegtos - nedrīkst aizmirst, ka tas tomēr ir dzīvs kociņš. Ja ir vēlme pēc Ziemassvētku smaržas istabā, kas rodas, aizdedzinot egles skujas, tad labāk šim nolūkam sagādāt kādu kadiķa zariņu.

Pēc svētkiem. Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam. Protams, var ievērot tradīcijas un eglīti nest ārā pēc Zvaigznes dienas - 6.janvārī. Ja ziema ir barga un ārā ir -30'C, tad, pirms nešanas ārā no siltas istabas, eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā. Kad eglīte ir iznesta ārā, to droši ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē. Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu - ja nepieciešams, tā ir jāaplaista. Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules.

Pārstādīšana. Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Tad notiek stādīšana - kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā. Ņemot egli ārā no podiņa, to nedrīkst ar spēku raut ārā - tā ir rūpīgi jāizņem ar visu zemi, kurā atrodas egles saknes. Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, lai tā nav ielikta bedrē pārāk dziļi. Pirmo nedēļu pēc iestādīšanas, ja ir sauss laiks, var aiziet apraudzīt un aplaistīt pārstādīto kociņu, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nebūs nepieciešams.

Tuvākajās dienās mediji tiks informēti par akcijas «Ziemassvētku eglīti - Latvijas mežu nākotnei» atklāšanas pasākumu.

Komentāri (54)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu