Latvija, salīdzinot ar citām attīstītām valstīm Eiropā un pasaulē, ir samērā nabadzīga, kas to pasargā no pārliekas kibernoziedznieku intereses un rosības, kā arī dažām kibernoziedzības izpausmēm, biznesa portālam «Nozare.lv» pastāstīja eksperti.
Salīdzinoša nabadzība Latviju pasargā no kibernoziedzības (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā nav tāda labklājības līmeņa, lai pret interneta banku kontiem veiksmīgi izmantotu nelielu summu izkrāpšanas shēmas, kā tas tiek darīts ārzemēs. Iedzīvotājus arī sargā latviešu valoda, kurā ārvalstu krāpniekiem bieži ar datortulkošanas rīkiem izdodas sarakstīt neapzināti smieklīgus, nevis iedarbīgus viltus e-pastus. Toties, pateicoties daudzu iedzīvotāju labām krievu valodas prasmēm, Latvijas iedzīvotāji tiek ievilināti arī Krievijai tēmētās kibernoziedznieku shēmās.
«Latvijā nav pietiekami bagātu cilvēku, lai būtu tik liela interese te zagt. Nav tik viegli zagt mazas summas, pa pārdesmit eiro no kontiem, ja tajos neapgrozās tūkstoši, kā to dara kibernoziedznieki bagātās Eiropas valstīs. Pasargā arī latviešu valoda,» skaidroja Nacionālās IT drošības padomes priekšsēdētājs un Satiksmes ministrijas Sakaru un transporta drošības nodaļas vadītājs Māris Andžāns.
«Datoru drošības tehnoloģiju» mārketinga direktors Valdis Šķesters norādīja, ka arī Latvijā ir gadījumi, kur cilvēkiem izkrāpta nauda, internetā ar viņu datiem veicot pirkumus un liekot mantas nosūtīt krāpniekam.
Taču, kā skaidro Šķesters, interneta krāpšanas upuri - privātpersonas - neizjūt sekas «uz sava rēķina», jo bankas un kredītkaršu kompānijas kompensē krāpnieku izraisītos zaudējumus. Bešā bieži paliekot tirgotāji, kuri, saņemot samaksu ar krāpnieciski izmantotu kredītkarti, paliek bez preces, bet ir spiesti atdot samaksu bankai. Savukārt lielie tirgotāji ir apdrošināti pret krāpšanām vai arī visas cenas aprēķina, iekļaujot zināmu caurmēra procentu preču, kas pazūd, saplīst vai tiek nozagtas, kompensācijai.
Pēc Šķestera domām, šādi apstākļi veicinot interneta lietotāju vieglprātību. «Interneta lietotāji vairāk satraucas par sava sociālā tīkla profila nozagšanu nekā par savu naudu. Izkrāptas naudas atgriešana izlaiž cilvēkus, jo tie nedomā par elementāriem drošības pasākumiem, lai aizsargātu, piemēram, savas interneta bankas datus,» teica Šķesters.
Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas vadītājs Aleksandrs Buko, kura nodaļa atbild par kibernoziegumu izmeklēšanu, stāsta, ka īstas, vispāratzītas kibernoziedzības definīcijas neesot.
Tomēr VP uzmana četrus no pieciem šādas noziedzības paveidiem. Pirmais ir datu tīklu drošības pārvarēšana jeb ielaušanās un resursu izķēmošana. Otrais veids ir nodarījumi, kas saistīti ar internetā glabātu un izplatītu aizliegtu saturu, galvenokārt bērnu pornogrāfiju. Trešais ir autortiesību pārkāpumi, izmantojot datu tīklus. Visbeidzot, mantiskie noziegumi - naudas vai ar maksājumu līdzekļiem saistītu datu zagšana un izkrāpšana. Piektā pārkāpumu kategorija - naida un rasisma kurināšana - «nav VP lieta», stāstīja Buko. Šos noziegumus Latvijā izmeklē Drošības policija.
Neskatoties uz to, ka Latvijā nav lielu bagātību, ko iegūt kibernoziedzības ceļā, Buko stāstīja, ka 2012.gadā ziņots par 857 kibernoziegumiem, no kuriem 656 gadījumi bija saistīti ar datoru un datu tīklu izmantošanu krāpšanai ar maksāšanas līdzekļiem. Šāda veida krāpšanas gadījumu skaits divu gadu laikā ir trīskāršojies, norādīja Buko. Viņš gan piebilda, ka ir grūti izdalīt šāda veida krāpšanas no daudz lielāka skaita noziegumu, kas pastrādāti ar «parastiem» paņēmieniem, piemānot cilvēkus tiešā saskarsmē, pa telefonu vai pa pastu, ar viltus sludinājumiem u.tml. Šādu kibernoziegumu atsevišķa uzskaite vēl ir attīstībā.
Tāpat ir grūti saprast, cik no lietām, kuras VP nodod prokuroriem un tiesām, beidzas ar notiesāšanu un sodu, jo nav sistēmas, kā to izsekot. «Par to uzzinām «manuāli»,» atzīst Buko.