«Tomēr jāpiezīmē, ka optimisms valda ne visos segmentos, jo tiltu un tuneļu, kā arī rūpniecības ražošanas ēku  un noliktavu būvniecības aktivitāte bija krietni zemāka par pērnā gada līmeni. Situācijas nosacītā stabilitāte ir atdzīvinājusi dzīvojamo māju celtniecību, kas gada laikā kāpusi par 45.8%. Par būvniecības nozares iespējamo devumu ekonomiskās aktivitātes nodrošināšanā arī turpmāk liecina būvatļauju pieauguma tendence. Tādejādi varam sagaidīt, ka īstermiņā būvniecības nozares devums izaugsmes īpatsvarā palielināsies, lai arī nozares izaugsme palēnināsies,» uzskata «SEB bankas» makroekonomikas eksperts.

Tomēr tās pamatā joprojām būs ES fondi. Būvniecība atkopās kā viena no pēdējām, atspoguļojot pozitīvās tendences ekonomikā. Tādēļ vidējā termiņā pavājinoties kopējam fonam, projektu īstenošana, jo īpaši privātā sektora, var tikt atkal atlikti, pārskatīti, kā rezultātā nevar izslēgt ka attīstības tempi var krietni noplakt, uzskata Gašpuitis.