SEB Mājokļu cenu indikators: Latvijā saglabājas pozitīvs skatījums uz mājokļu cenu pieaugumu

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām saglabājies pietiekami pozitīvs, cenu kāpumu prognozētāju skaitam salīdzinājumā ar marta aptauju krītoties tikai par vienu procentpunktu, savukārt Lietuvā otrā ceturkšņa laikā iedzīvotāju viedoklis par mājokļu cenu pieaugumu kļuvis mazāk optimistisks. To iedzīvotāju, kuri sagaida cenu pieaugumu, skaits Lietuvā 3 mēnešu laikā sarucis par 11 procentpunktiem, portālu «Apollo» informēja Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts.  

SEB Mājokļu cenu indikatora dati rāda, ka 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prognozē mājokļu cenu pieaugumu un tikai 14% uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas gada laikā samazināsies. Analoģiskas Lietuvā 2012. gada jūnijā veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trīs no desmit jeb 28% aptaujāto Lietuvas iedzīvotājiem uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā mājokļu cenas palielināsies. Pesimistu jeb to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas kritīs, Lietuvā kopš marta palielinājies par diviem procentpunktiem – no 20% līdz 22%. Tādējādi mājokļu cenu pieauguma prognozētāju skaits Lietuvā tikai par sešiem procentpunktiem pārsniedz cenu kritumu sagaidītāju skaitu (iepriekšējā aptaujā šis pārsvars bija 19 procentpunkti), kamēr Latvijā mājokļu cenu pieauguma prognozētāju pārsvars pār cenu krituma prognozētājiem ir 21.8 procentpunkti jeb divarpus reizes.  

Rudzītis: «Atšķirības Latvijas un Lietuvas mājokļu cenu aptauju rezultātos varētu būt skaidrojamas gan ar iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu attiecībā uz valsts ekonomisko situāciju un mājsaimniecību finansēm, gan arī mājokļu cenu līmeni un tā izmaiņām. Latvijā iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz finansiālās situācijas uzlabošanos tuvākā gada laikā saglabājas pozitīvāks nekā Lietuvā, turklāt Latvijas patērētāju noskaņojumu mazāk ietekmējuši notikumi eirozonā. Savukārt mājokļu cenas Latvijas galvaspilsētā vidēji tomēr ir zemākas nekā Viļņā, kaut arī algu līmenis abās valstīs līdzīgs, kas varētu būt viens no skaidrojumiem lielākam mājokļu cenu pieauguma prognozētāju skaitam Latvijā.» 

34% Latvijas respondentu pauduši uzskatu, ka mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. Attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits Lietuvā veido vislielāko grupu – viedokli, ka mājokļu cenas gada laikā nemainīsies, pauduši 37% Lietuvas respondentu. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar Latviju Lietuvā mazāk ir tādu iedzīvotāju, kuriem nav konkrēta viedokļa par iespējamām cenu izmaiņām – 13% Lietuvā un 17% Latvijā nespēja vai nevēlējās prognozēt nekustamā īpašuma cenu izmaiņas tuvākā gada laikā.

Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1001 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju visā valsts teritorijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Lietuvā aptauja veikta sadarbībā ar kompāniju «Baltijos tyrimai», aptaujājot 1007 Lietuvas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu