Jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora pētījuma dati liecina, ka, turpinot palielināties Latvijas iedzīvotāju optimismam attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu un samazinoties to iedzīvotāju skaitam, kas paredz cenu kritumu, SEB Mājokļu cenu indikators sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2009. gada maija, portālu «Apollo» informēja Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts.
Saskaņā ar pētījuma datiem, mājokļa cenu kāpumu prognozē 38% aptaujāto iedzīvotāju, bet kritumu tikai katrs vienpadsmitais (aptuveni 9% no kopējā aptaujas dalībnieku skaita) Latvijas iedzīvotājs. SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, ko veido starpība starp cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, sasniegusi 29.3 punktu līmeni, augstāko kopš 2009.gada maija, kad šādi indikatora dati sākti apkopot. Neitrāli noskaņotie iedzīvotāji, kuri atbildēja, ka mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī veido vairāk nekā trešdaļu no visiem respondentiem – ap 35% no aptaujas respondentiem. Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenas izmaiņām tuvākā gada laikā saglabājas 18% līmenī.
Rudzītis uzskata: «Neraugoties uz eirozonas parādu krīzes iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Latvijas iedzīvotāji saglabā pozitīvu noskaņojumu, tautsaimniecības izaugsmes un rekordzemo procentu likmju iespaidā izrādot arī lielāku interesi par mājokļu kredītiem. Tomēr emigrācijas turpināšanās, salīdzinoši augstais bezdarbs, iedzīvotāju pirktspējas līmenis, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas ir tie faktori, kas nebūt neliecina par strauju mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē.»
Lai gan nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem redzams visos Latvijas reģionos, tomēr visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu ir vidzemnieki un rīdzinieki - Vidzemē 41% aptaujāto tic, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd un tikai 4% sagaida mājokļu cenu kritumu, bet Rīgā cenu kāpumu prognozē 43% un kritumu - 6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt Zemgalē ir procentuāli vislielākais cenu kāpuma prognozētāju skaits - atbildi par mājokļa cenu kāpumu izvēlējās 45% aptaujas dalībnieku, taču Zemgalē nedaudz vairāk nekā Rīgā, Vidzemē vai Kurzemē ir arī tādu iedzīvotāju, kuri uzskata, ka mājokļu cenas varētu kristies – šādi atbildēja 12% respondentu.
Kurzemnieku noskaņojums ir līdzīgs kā Zemgalē - cenu kāpumu prognozē 40% iedzīvotāju, bet cenu krituma prognozētāju skaits sarucis līdz 8%, bet Latgalē noskaņojums joprojām saglabājas mazāk pozitīvs nekā citviet Latvijā, cenu kāpumu prognozētāju skaitam tikai nedaudz pārsniedzot cenu kritumu prognozētāju skaitu, uzrādot attiecīgi 21% un 19% iedzīvotāju.
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS no 2012. gada 13. līdz 24. jūlijam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1018 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
