Moto: par petenīti un krāniņu runāt ir tikpat dabiski kā par pirkstiņiem un ausīm.
Seksa sarunas ar bērniem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Un kā jūs uzzinājāt par seksu – vaicāja Dāvids savā TV šovā kādam kungam, kurš nav audzis laikā, kad par seksu gatavs klāstīt ikviens. Izaugušas daudzas paaudzes, kuru vecākiem šī tēma bijusi tabu, kuras dzimumu un seksa gudrības smēlušās no vienaudžiem, rakstītā vārda un savas prakses. Nu talkā nācis internets un televīzija, pat šovi, kur par visu runā skaidri un atkailināti. No kā un kādā veidā bērnam jāuzzina par seksuālajām norisēm?
Ar mammu pie ginekologa
«Ir mulķīgi prātot, vai vecākiem vajag stāstīt bērniem par seksu, varbūt pietiek ar grāmatām un internetu. Tad jau var teikt, lai tik ātrāk mācās lasīt un rīkoties ar datoru, un vecāki vispār nebūs vajadzīgi,» ironizē Diāna Zande, aktrise un piecu bērnu mamma.
Speciālisti uzsver, ka pirmā ir dzimumaudzināšana, tikai pēc tam visi pārējie audzināšanas veidi. Tās mērķis – lai cilvēks būtu laimīgs mīlestībā, izveidotu ģimeni un vispār būtu laimīgs. Un pienāk mirklis, kad mazais pavaicā – bet kur tu mani atradi?
«Ar mani mamma par šīm problēmām laikus nerunāja, kad mēģināja sākt stāstīt, es atbildēju – jau visu zinu, un tā arī bija. Es negribēju, lai maniem bērniem būtu tā,» stāsta Diāna Zande. Pirmā meita trāpījusi tieši uz vēsturiskās Zīlītes laiku. «Sākumā bija jocīga sajūta par to runāt, tad es sapratu – tas taču tāpat kā par kājām, pirkstiem, visu citu ķermenī. Es piespiedu sevi lietot visus vārdus, lai arī mulsu.
Kad mazais jautā, es atbildu konkrēti, tajā līmenī, kurā prasa. Seksuālās tēmas ir daļa no dzīves, es runāju par tām kā par visu citu,» pasmaida Diāna un piebilst – stāstīt vajag, pat ja nesanāk. Viņa atceras, kā pirmajai meitai teikusi – es nezinu, kā īsti par to runāt, jo pirmo reizi esmu pusaudzes mamma…
«Ar katru bērnu es kļūstu brīvāka un vairs nebīstos, vai daru pareizi. Mana četrus gadus vecā Elizabete saka lepni, ka viņai ir petenīte, tāpat kā zina, ka viņai ir urīnpūslis un viss cits ķermenī. Kad vecākā meita aicināja mani līdzi, ejot kabinetā pie ginekologa, tas man bija pagodinājums,» aizkustināti atceras Diāna Zande.
Pliks tētis gaitenī
«Nu nevar piecgadīgajam iedot ginekoloģijas rokasgrāmatu un sākt skaidrot. Diemžēl vecāki paši ir nezinoši, maz informēti, tādēļ arī uz jautājumiem atbildēt nemāk,» uzsver seksologs, medicīnas doktors Andris Šauriņš, piebilstot, ka ir atrodama laba literatūra par šo tēmu, tikai atbilstoši jāpiemēro bērna vecumam.
«Kad pie manis atnāk ar problēmām, es uzreiz vaicāju, vai tēvs ir mazgājis meitai muguru, vai dēls – mātei, vai bērni redzējuši tēvu kailu staigājam pa koridoru… Ja viss ir slēpts, ne par ko tādu nerunā, tas liecina, ka ģimenē valda slēpts kautrīgums. Bet tas var radīt pārmērīgu ziņķāri, kas ne vienmēr nes līdzi kaut ko labu. Ja viss notiek veselīgi, lieka interese nerodas. Bērns tāpat visu uzzinās.
Ja nebūs pakāpeniski sagatavots, tad meklēs… un atradīs, tik nav zināms, kādā kvalitātē. Kaut vai seksuāli aktīvākie vienaudži pastāstīs. Man vecāki neko neskaidroja, no draugiem uzzināju. Es atceros, kā savā pubertātes laikā ik pa laikam ielūrēju Mājas leksikonā, tur bija sabildētas tādas rahītiskas meitenes, taču tas nenozīmē, ka man tādas dzīvē patika,» smejas seksologs, uzsverot, ka pārlieku stingri aizliegumi gan var veicināt dažādu noviržu veidošanos.
Seksologs uzsver, ka par daudz stāstīt nevajag, ja interesējas, tad paskaidrot, turklāt tādā leksikā, kādā bērns saprot. «Ir pusaudži, kam zems hormonu līmenis, viņus mazāk tas viss interesē, tad nav ko uzbāzties ar informāciju. Slikti, ja par daudz, un slikti, ja nemaz.«
Pozas nav galvenais
Diāna Zande nopūšas – daudzi ģimenē nav saņēmuši glāstus, ir nepieciešamība pēc kontakta, to meklē agrīnā seksā, taču fizioloģisko kopošanos saņem, bet kontaktu vienalga ne.
«Ne jau par tehnisko pusi vispirms jāuzzina, bet par būtību,» saka ģeogrāfs Aldis Zauls, kurš piecus gadus strādā par skolotāju un ir dzirdējis, kā bērni runā par šīm tēmām, kā stundās skatās seksa žurnālus un zīmējas cits cita priekšā. Reti kurš bērns par šo tēmu uzzinot no vecākiem, varbūt meitenes vairāk runā ar mammām, bet džekiņi visbiežāk par šo tēmu ķiķina, lai arī patiesībā līdz galam nesaprot.
«Kādā veidā būs uzzinājis, tāda arī veidosies attieksme. Skolās veselības mācība ir daudz par vēlu, viņi visu jau paši zina, tikai pa savam. Filmās redz tehniku, pozas, uztver to visu kā mehānisku procesu, bet par atbildību un visu citu neaizdomājas,» prāto Aldis.
Diāna Zande atminas, kā krustmeitiņa, četrus gadus veca, pie spoguļa pacēlusi krekliņu un sajūsmā teikusi – man ir divas pupiņas! «Viņas oma sataisīja tādu traci – ārprāts, izaugs liela un vārtīsies pa krūmiem… Bet bērns tikai priecājās par savu ķermeni. Tas bija puritānisms.
Bet tagad ir otra galējība. Smejas par tiem, kas par seksu uzzinājuši, vedot gotiņu pie buļļa, bet tas ir labāk, nekā ja bērns ienāk istabā un ierauga, ka vecāki televīzijā skatās tādu riktīgu dzimumaktu. Kāpēc lai 14 gados puika būtu jāved uz publisko namu vai jāstāsta par svingerklubiem? Mani kaitina, ka grāvji tiek pasniegti kā norma! Labāk pastāstīt, ko darīt, lai vīram ar sievu seksuālā dzīve būtu interesanta.