AT Krimināllietu tiesu palāta trīs šajā lietā apsūdzētos «Latvenergo» darbiniekus atzina par vainīgiem un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi četri tiesājamie tika attaisnoti. Advokātu Čapkeviču attaisnoja arī AT.
Birkānu AT sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, vienlaikus atbrīvojot no reālas soda izciešanas, jo viņš sasniedzis 60 gadu vecumu, tādēļ piemērojams Amnestijas likums. Purnis tika sodīts ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Liuziniks - 25 minimālo mēnešalgu apmērā.
AT Senātā Krimināllietu tiesu palātas spriedumu pilnībā pārsūdzēja Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un bijušā uzņēmuma valdes locekļa Ivara Liuzinika advokāts Aivars Ludvigs.
Kā aģentūru LETA informēja Eida, Senāts šā gada janvāra sākumā lietu izskatīja rakstveida procesā.
LETA jau ziņoja, ka AT likvidējamās «Bankas Baltija» pieteikto civilprasību par 5 007 190 latu piedziņu atstāja bez izskatīšanas, jo cesijas līgums nav atzīts par spēkā neesošu. Tāpat civilprasība netika skatīta, jo spēkā nav stājies spriedums bijušā bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa krimināllietā.
Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī noraidīja Birkānam, Purnim, Liuzinikam un Čapkevičam izvirzītās apsūdzības. Kā spriedumā atzina pirmās instances tiesa, neesot tikuši gūti pietiekami pierādījumi, ka apsūdzētie būtu veikuši noziedzīgas darbības, tādēļ visi atzīstami par nevainīgiem un ir attaisnojami. Pirmās instances tiesa arī noraidīja BB likvidatoru civilprasību piedzīt solidāri no tiesājamajiem 5,7 miljonus latu.
Krimināllietas pamatā ir «Latvenergo» galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru no BB saņēma AS «Finansu norēķinu centrs». Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, bet «Latvenergo» kļuva par BB parādnieku.
BB 1997.gadā cedēja desmit miljonu latu parādu ārzonas kompānijai IFCE. «Latvenergo» ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas «pazuda» IFCE kontos.
Tiek uzskatīts, ka ar IFCE patiesībā maskējas Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.
