Sieva negrib seksu. Tas ir normāli?

Ir tāda situācija – mēs ar sievu esam kopā vairāk kā sešus gadus. Kā jau parasti attiecību sākumā viss bija feini un skaisti, par viņas seksuālo aktivitāti nevarēja sūdzēties, bet tagad viņai laikam tā ir zudusi. Ar seksu nodarbojamies vienu reizi nedēļā. Viņa nepatīk, kad izrādu, ka vēlos mīlēties. Viņai šķiet pilnīgi normāli, ja nemīlējamies ilgāku laiku, savukārt mani tas ļoti uztrauc. Šī fakta dēļ esmu pat gatavs šķirties, jo jūtos nevajadzīgs un seksuāli nepievilcīgs. Ir runāts par šo tēmu, bijām pat šķīrušies kādu laiku, bet tāpat nekas nemainās.

Atbild: Arturs Šulcs, attiecību konsultants un pārmaiņu treneris

Ja cilvēks nevēlas mīlēties, uz to piespiest nevajadzētu. Nevajag izdarīt spiedienu. Par šo tēmu ar partneri ir jārunā ļoti padziļināti. Par savām vēlmēm vajag runāt atklāti, otram ir jāzina, ka ir vēlme pēc seksa. Viens no variantiem, kā šo problēmu var risināt ir, ja abi partneri piekrīt, ka viens no viņiem, vai arī abi mīlējās ar citiem partneriem. Gadījumā, ja tiek pielietota šāda prakse, tad pastāv iespēja, ka tiks novērotas pozitīvas pārmaiņas, gan sadzīvē, gan seksuālajās attiecībās ar dzīvesbiedru. Dzīvesbiedrs, kurš stājies intīmās attiecībās ar kādu partneri «ārpusē», var izmainīt uztveri par seksuālajām attiecībām, gūt pieredzi, kas savukārt var likt mainīt domas patstāvīgajam seksa partnerim. Šāda darbība var būt kā emocionāli ārstējošs faktors. Sievu var iekārdināt tas, ja viņa redz, kā viņas vīrs mainās un izstaro seksuālo enerģiju. Jāņem vērā arī tas, ka katram cilvēkam ir atšķirīgas vēlmes pēc seksa biežuma, citi pāri mīlējās vēl retāk, tomēr to pieņem un nejūtas apdraudēti. Svarīgi ir pieņemt un priecāties par otru cilvēku. Kā arī mīlēt sevi, jo, ja tu mīlēsi sevi, tad citi arī tevi mīlēs. Ir jāpriecājas par to, kas ir, nevajag bēdāties par to, kā nav.