Sievietes Latvijā uzskata, ka ir labi informētas par kontracepcijas veidiem - 98% aptaujāto sieviešu uzsvēra, ka zina, kādas kontracepcijas iespējas ir pieejamas mūsdienās, portālu «Apollo» informēja Antra Savleviča, «Baltic Communication Partners» pārstāve.
Pētījumu par kontracepcijas lietojumu Latvijā veica Vidzemes Augstskola sadarbībā ar uzņēmumu Bayer. Tā ietvaros tika aptaujātas 835 sievietes visā Latvijā vecumā no 18 līdz 26 gadiem.
Drošākie - prezervatīvs tablete un spirāle
Par drošākajām kontracepcijas metodēm sievietes uzskata prezervatīvu (88,98%), hormonālās tabletes (79,52%) un spirāli (64,19%). Kā nākamie drošie izsargāšanās līdzekļi tiek minēti hormonālie riņķi un plāksteri (39,28%) un avārijas kontracepcija (32,93%).
Prezervatīvu par drošu kontracepcijas metodi uzskata sievietes visās vecuma un dzīves stila grupās. Savukārt, hormonālo kontracepciju - tabletes, plāksterus un spirāli - kā drošāko biežāk norāda sievietes ar augstāko izglītību vai studentes. Tas skaidrojams ara tendenci, ka sievietēm izveidojas patstāvīgas attiecības un ģimene, kā arī pieaug informētības līmenis par kontracepcijas metožu daudzveidību un dažādajiem aspektiem.
Biežāk izmantotie - prezervatīvs, tabletes un pārtrauktais dzimumakts
Neraugoties uz to, ka vairums sieviešu apzinās, ka pārtrauktais dzimumakts ir nedroša kontracepcijas metode, prakse rāda citu ainu. Ja par drošu izsargāšanās veidu šo atzina 15% sieviešu, tad praksē to izmanto krietni vairāk aptaujāto - 26%. Aiz prezervatīva (58,80%) un hormonālām kontracepcijas tabletēm (26,11%) pārtrauktais dzimumakts tiek minēts kā trešā biežāk izmantotā kontracepcijas metode. Aiz tā seko auglīgo dienu skaitīšana, hormonālā riņķa, spirāles, injekciju vai plākstera lietošana, spermicīdi un diafragmas.
Arī lietojuma ziņā hormonālai kontracepcijai dod priekšroku sievietes ar augstāko izglītību, ko var skaidrot arī ar vecumu, attiecību patstāvību. Savukārt studējošu sieviešu vidū nedaudz biežāk (64,32% salīdzinājumā ar 58,8% visā izlasē) tiek izmantoti prezervatīvi, kas skaidrojams dzīvesveida īpatnībām - īslaicīgām attiecībām, dzīvi kopmītnēs u.tml.
Pirmā kontracepcijas pieredze
Vidējais vecums, kad sievietes Latvijā sāk dzimumdzīvi, ir 17 gadi, minimālais norādītais vecums ir 12, maksimālais - 24 gadi). Trešdaļa aptaujāto sieviešu atzīst, ka pirms pirmās seksuālās pieredzes ar partneri nav apsprieduši izsargāšanos. 32,3% par šo tēmu ir runājušas, bet atceras to kā ļoti neveiklu un saspringtu pieredzi. Šāda situācija visbiežāk novērojama to sieviešu vidū, kam ir vidējā vai pamata izglītība. 35,8% sieviešu atklāj, ka ar pirmo seksuālo partneri par attiecībām ir runājušas un nav jutušās neērti. Vairumā gadījumu šīm sievietēm aptaujas brīdī bija patstāvīgas attiecības, iegūta augstākā izglītība un veidota karjera - vairums no viņām ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītājas.
Atbildīgi abi, bet paļaujas uz vīrieti
Interesantu tendenci atspoguļo arī sieviešu attieksme pret atbildības sadalījumu kontracepcijas izvēlē. 95,2% respondentu uzskata, ka par izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības jārūpējas abiem. Tai pat laikā 36,17% sieviešu kā iemeslu, kāpēc ne vienmēr pirms dzimumattiecībām pārrunā kontracepciju, atzīmē, ka sagaidījušas atbildības uzņemšanos no partnera puses. Kā citi iemesli, kāpēc netiek pārrunāti kontracepcijas jautājumi tiek minēti sievietes kautrība (16,05%), nepatika pret kontracepciju (3,83% vai zināšanu trūkums (4,07%).
Uz jautājumu par to, kur sievietes iegūst informāciju par kontracepciju, partneris tiek minēts tikai kā piektais biežākais informācijas avots. Populārākie ir ārsts, māte, žurnāli un grāmatas, interneta resursi. Tomēr partneris ieņem pirmo vietu to cilvēku sarakstā, ar kuru sievietes runājot par kontracepciju, jūtas visbrīvāk. Sievietes nemulst arī apspriežot šos jautājumus ar ārstu, mammu vai draudzenēm. Ļoti populārs sarunu partneris kontracepcijas jautājumu apspriešanai ir anonīms cilvēks kādā no interneta forumiem. Ceturtā daļa aptaujāto sieviešu (25,27%) uzskata, ka nepieciešama labāka seksuālā izglītība skolās, lai sievietes kontracepcijas jautājumus apspriestu drošāk. Sievietes par lietderīgām uzskata arī sarunas par kontracepciju ģimenē, bērnam augot (19,28%), dažādus izglītojošos materiālus (19,04%), kā arī piemin, ka nepieciešama sabiedrības attieksmes maiņa pret kontracepcijas nepieciešamību, veidiem un informēšanas iespējām (25,15%).
Sievietes, kuras strādā augstākajā vadības līmeni, ir salīdzinoši pārliecinātākas par citu grupu sievietēm un viņas uzskata, ka nekas nav nepieciešamas, lai justos ērtāk, runājot par kontracepciju (80%).
Atceroties pirmo seksuālo pieredzi ar pašreizējo partneri, vairums sieviešu uzsver, ka par kontracepciju runāts pirms dzimumakta - 61,44%. Tomēr 15,33% atzīst, ka par kontracepciju netika runāts vispār, 6,71% to darīja pēc dzimumakta, bet 11,74% paguva izsargāšanās jautājumu apspriest seksa laikā. Kontracepciju pirms dzimumakta visbiežāk apspriedušas sievietes, kas lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, visretāk - tās, kuras no grūtniecības cenšas izvairīties ar pārtrauktā dzimumakta palīdzību.
Reģionu īpatnības
Pētījums atklāj interesantas tendences arī sadalījumā pa reģioniem. Piemēram, salīdzinot ar citām grupām un visas izlases radītājiem, Kurzemē par drošāku tiek uzskatīta avārijas kontracepcija, sievietes no Zemgales retāk nekā citas izmanto prezervatīvu, savukārt sievietes no Latgales biežāk nekā citas izmanto pārtraukto dzimumaktu un sievietes no Kurzemes un Vidzemes biežāk nekā citas izmanto hormonālās tabletes.
