Skola ir ietekmīgs faktors sabiedrības kultūras, ekonomiski sociālajā un politiskajā kopsakarā. Labā skolā pozitīva pašizjūta, prieks mācīties ir skolēniem. Vēlēšanās radoši strādāt skolotājiem. Tajā labprāt ierodas vecāki.
Skolēnu attieksme pret skolu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Modernā mūsdienu sabiedrībā skolai ir mācību un audzināšanas (kā personības attīstības), kompensācijas (kā sociālās uzvedības deficīta izlīdzināšanas) un aizsargājošā funkcija (Gudjons 2007, 300).
Mūsdienu skola ir valsts vai privātpersonu organizēta institūcija, daudzveidīgi strukturēta kompleksai un sistemātiskai skolēnu līdzsvarotai attīstībai mācību un audzināšanas (kā personības attīstības), kompensācijas (kā sociālās uzvedības deficīta izlīdzināšanas) un aizsargājošās funkcijas realizācijai skolēnu, skolotāju, vecāku un sabiedrības mijiedarbībā (Špona, 2008).
Tas nozīmē, ka skolas uzmanības lokā ir kā iekšējie, tā ārējie sakari. Parasti valsts reformās uzmanība tiek pievērsta iekšējai skolas dzīvei, bet ne ārējiem sakariem, kuriem būtu jāmainās vienlaicīgi. Piemēram, Latvijā ieviešot obligāto deviņgadīgo izglītību neviena institūcija nevar atbildēt un pateikt, cik skolēnu laikā nav ieguvuši obligāto izglītību. Tas ir jautājums par skolas ārējiem sakariem, kā arī par izglītības sistēmas iestāžu savstarpējo sakarību un pēctecību. Tas ir arī jautājums par skolas ārējiem sakariem, kas tieši iedarbojas uz skolas iekšējo dzīvi. Valstī ir noteikts, ka skolēns ir vienā kolektīvā no 1.–4. klasei. Tad 5. klasē kolektīvs mainās. 5. un 6. klasē kolektīvs ļoti labu klases audzinātāju un skolotāju komandas (ja tāda ir) vadībā sāk veidoties, kas ir daudz grūtāk nekā pirmajās četrās klasēs. 6. klasi beidzot, daļa skolēnu dodas uz ģimnāzijām. Skolēnu kolektīvs 7. klasē atkal ir jauns, bet skolēnu vajadzība pēc piederības vienaudžu kolektīvam pieaug (Kraiga, 2003, 615).
Vienaudžu kolektīvos skolēni realizē mācīšanās darbību, kurā viņiem veidojas pieredze strādāt kopā, kļūt izpalīdzīgiem, atsaucīgiem, apgūt sadarbības un organizatoriskā darba prasmes stundās un ārpus tām. Klases mācību vide, īpaši 5. – 9. klasē, veidojama audzinoša, personību pozitīvi ietekmējoša. To var veikt skolēni sadarbībā ar skolotājiem ilgākā laika periodā. Tā kā no 5. līdz 9. klasei kolektīvi mainās, daudzās skolās šīs klases prasa īpašu uzmanību. Klases vidē skolēnu un skolotāju savstarpējās attiecības ir viens no nozīmīgiem personības attīstības faktoriem, īpaši mācību stundās. Topošiem skolotājiem augstskolas studijās netiek organizēta šim skolēnu vecumam atbilstoša izglītības ieguve, tādēļ šajās klasē arī prasmīgi jaunie skolotāji – audzinātāji – neienāk. Tādēļ pusaudžu grupā 5.–9. klasē skolu praksē ir aktuālas sociālpedagoģiskās problēmas.
Pašlaik pedagogu saime un visas skolēnu ģimenes var sākt optimistiskāk domāt par labāku skolu tagadnē un nākotnē, jo valdība ir izsludinājusi izglītību par vienu no savas darbības prioritātēm. Cerams, ka idejām sekos labie darbi: praksē veicināta humānpedagoģijas (sadarbības) ideju attīstība skolā un sabiedrībā kopumā, veidosies cieņa un savstarpēja uzticēšanās.
Mūsu mērķis ir izanalizēt skolēnu attieksmi pret skolu, sociālpedagoģiskās problēmas un to cēloņus.
Pētījumā izmantoti: Valsts Kontroles revīzijas ziņojuma «Vispārējās izglītības sistēmas realizācija atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem» materiāli; 12 skolu direktoru intervijas; 54 mācību stundu hospitācijas protokolu analīze; 828 skolēnu anketēšanas rezultāti.
Skolēnu attieksme pret skolu saistīta ar skolēnu savstarpējām attiecībām
Skolēnu attīstības sociālpsiholoģiskās problēmas tiek saistītas ar skolēnu savstarpējām attiecībām. «Personība ir orientēta nevis uz pavēlēm, bet uz izvēli. Tad paveras plašums domām, jūtām, attīstās aktivitāte, uzņēmība, iniciatīva. Šāda personība pret saskarsmes partneri izturas kā pret sev līdzīgu. Tas ir pamats tolerancei.» (Meikšāne, 1998, 193–194.) Tādējādi skolēnu savstarpējā sadarbība ir dabiska, un viņi meklē draugus vienaudžu vidē. Draudzīgas savstarpējās attiecības ir viens no pamatnosacījumiem skolēnu priekam iet uz skolu.
No aptaujātajiem 12 direktoriem 11 pirmajā vietā izvirza skolēnu tikšanos ar klasesbiedriem kā vissvarīgāko faktoru viņu attieksmē pret skolu. Šis direktoru uzskats sakrīt ar pašu skolēnu viedokli.
No 828 aptaujātiem skolēniem 657 (79%) apgalvo, ka viņiem skolā ir vēlēšanās sadarboties ar klasesbiedriem. 171 (21%) atbild, ka šīs vēlēšanās viņiem nav. Tādēļ ir liels skolēnu skaits, kuriem trūkst draugu, kopīgas intereses, tāpat, iespējams, pastāv pat ņirgāšanās par vienaudžiem. Kā uzskata skolotāji, vienaudžu komunikācijā vērojama draudzība, saziņas un sadarbības prasmju pilnveidošanās. Skolēnu starpā mēdz būt konflikti, bet ļoti reti tie tiek risināti ar fizisko vardarbību.
Interesants mācību darbs skolā nosaka skolēnu attieksmi pret skolu
Mācīšanās skolā ir skolēna personīgi nozīmīga profesionālakomunikatīva darbība. Skolēnu mācīšanās ir personīgās pieredzes pilnveidošanās līdzeklis tikai tad, ja tiek apmierinātas viņa vajadzības. Šīs vajadzības I. Maslo nosauc par pedagoģiskām skolēnu vajadzībām:
- vajadzība pēc mīlestības un drošības;
- vajadzība pēc jaunas pieredzes;
- vajadzība pēc uzslavas un atzinības;
- vajadzība pēc atbildības un patstāvības;
- vajadzība pēc pārskatāmības un kopsakarības.
Šo vajadzību apmierināšana ir nepieciešama jau sešu līdz desmit gadu vecumā (Maslo, 2006, 28-29).
Direktoru vērtējumā otrā vietā skolēnu attieksmē pret skolu ir interesants mācību darbs.
No 828 skolēniem 719 (87%) ir vēlēšanās uzzināt kaut ko jaunu, interesantu.
Ir pretruna starp skolēnu vajadzību izzināt īstenību un šo vajadzību apmierināšanu.
Par to liecina skolēnu brīvprātīga» priekšmetu apguves izvēle. Kā liecina skolēnu aptaujas rezultāti, 10% nemācītos skolā nevienu priekšmetu un tikai 1 skolēns mācītos 6 priekšmetus.
Tas nozīmē, ka varētu nokomplektēt skolu ar 328 skolēniem, kurā apmēram 3 klasēs skolēni brīvprātīgi nemācītos nevienu priekšmetu, bet pārējie – pa vienam priekšmetam. Tā ir zināma intelektuālās, emocionālās un gribas attīstības nabadzības apliecība mūsu skolā. Par vispusīgu, harmonisku un līdzsvarotu personības attīstību grūti runāt. Šiem skolēniem attīstība, manuprāt, netiek diagnosticēta un koriģēta.
Tas ir laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam izvirzīts mērķis: «Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāti...» Vispārējās izglītības likuma 2. pantā noteikts mērķis: «radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas izvēlei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.«
Pētījums atklāj, ka skolēnu darbības kvalitāte ir tālu no izvirzītiem mērķiem. Skolēniem stundās trūkst mācīšanās mērķa, kā arī nav skaidrības par iegūstamajām zināšanām, prasmēm un attieksmēm katrā klasē.
Kāpēc skolēni izvēlas matemātiku, sportu un angļu valodu? Vai tā nav tirgus ekonomikas tieša ietekme uz izglītības politiku? Skolēni tiek orientēti uz biznesu, ekonomiku darba dzīvē vienībā ar labām angļu valodas zināšanām un fizisko attīstību. Latviešu valodai, literatūrai un mūzikai ir pārāk maza izvēle. Tas nozīmē, ka skola nepietiekami rūpējas par nacionālās kultūras saglabāšanu un tālākattīstību. Bez humanitāro priekšmetu apguves nav iedomājama harmoniskas personības veidošanās, sistemātiskas un strukturētas domāšanas attīstība. Pie tam hospitētās stundas latviešu valodā un literatūrā visas bija teicamas saturā un organizācijā.
Tomēr arī šajās stundās saturs ir maz integrēts ar citiem mācību priekšmetiem. Tas liecina, ka skolēni joprojām mācību priekšmetu saturu apgūst izolēti citu no cita un tādēļ iegūst fragmentāras zināšanas par sevi un pasauli.
Gandrīz pusē no pētījumā hospitētajām mācību stundām, kas tika izvēlētas nejauši, tika izmantotas sadarbību veicinošas mācību un novērtēšanas metodes.
Uzziņai:
Skolēnu brīvprātīga priekšmetu izvēle (Skolēnu skaits % )
85 10 – neizvēlas nevienu priekšmetu
243 28 – izvēlas 1 priekšmetu
165 20 – 2 priekšmetus
122 15 – 3 priekšmetus
42 5 – 4 priekšmetus
6 0,7 – 5 priekšmetus
1 0,1 – 6 priekšmetus
Skolēnu priekšmetu izvēles prioritāte (Skolēnu skaits %)
1. Matemātika 248 28
2. Sports 175 21
3. Angļu valoda 154 18
4. Ģeogrāfija 133 16
5. Vēsture 131 16
6. Fizika 107 13
7. Vizuālā māksla 96 12
8. Ķīmija 94 11
9. Latviešu valoda 91 11
10. Literatūra 89 10
11. Informātika 71 8
12. Mūzika 55 6