Pašlaik skolotāja pedagoģiskā darba algas likme ir 178 lati pēc nodokļu nomaksas. Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām skolotāji pieprasa šo samaksu paaugstināt līdz 468 latiem par vienu likmi pēc nodokļu nomaksas. Tomēr ne tikai algas jautājums ir galvenais, ko vēstījumā min pedagogi. Skolotāji uzskata, ka nav iespējams radīt Eiropas tirgū konkurētspējīgu sabiedrību ar augsti attīstītu garīgo potenciālu un realizēt Nacionālo attīstības plānu, ja izglītībai nav piešķirts atbilstošs finansējums.

Nepietiekams pedagogu, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums vispārizglītojošās skolās rada krīzes situāciju izglītības sistēmā. Nopietnas problēmas rada vispārējs pedagogu trūkums un pedagoģiskā sastāva novecošanās, pedagogu pārslodze, finansiāli un morāli nepietiekami novērtētais pedagoģiskais darbs, darba tirgū konkurēt nespējīgais atalgojums, vāja sociālā atbalsta politika. Mācību iestādes nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti un efektivitāti un realizēt Izglītības likumā noteiktos pienākumus. Vēstulē skolotāji arī aicina pedagoģijas budžeta grupas studentiem noteikt par obligātu pēc augstskolas piecus gadus strādāt skolā, kā arī izstrādāt sociālā atbalsta politiku pasniedzējiem.

Viena no lielākajām skolotāju problēmām pašlaik ir psiholoģiska un arī fiziska pārslodze, Neatkarīgajai saka Rīgas 20. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aiga Ozola. Viņa ir viena no skolotājām, kas parakstījusi vēstuli amatpersonām. «Jā, daudziem var likties, ka skolotāja alga ir pietiekama, arī ministrijā strādājošajiem un politiķiem, bet ne visi zina, cik daudz skolotājam ir jāstrādā, lai šo algu nopelnītu. Darbam lielā mērā tiek pakārtota visa pārējā dzīve – ģimene, atpūta, attiecības ar draugiem. Bieži ir tā, ka burtnīcas izlabot var tikai sestdienās, svētdienās, jo darbdienu vakaros jāgatavojas nākamajai darba dienai,» skolotāja ikdienu raksturo A. Ozola. Ne jau aiz laba prāta skolotāji pārstrādājas – par dzīvokli ir jāmaksā un ir arī jāēd. Skolotāja atzīst, ka viņa strādā gandrīz divas slodzes, tas ir, 34 kontaktstundas – tikai tā var nopelnīt iztikai nepieciešamo algu, tāpēc pat muļķīgs izklausās Neatkarīgās jautājums – vai viņa strādātu mazāk stundas, ja atalgojums par vienu likmi būtu lielāks. «Protams, es labprāt strādātu mazāk! Jo, ilgstoši strādājot tik lielu slodzi, skolotājs fiziski un morāli ļoti nogurst,» saka pedagoģe. A. Ozola strādā arī pedagoģiskās korekcijas klasēs, kur bērni ir ielaiduši mācību vielu, nav kādu laiku mācījušies un vecāki nav pievērsuši uzmanību viņiem, kā arī vakarskolas klasēs. «Ja kāds iedomājas, ka mūsdienās skola ir tāda pati kā agrāk, viņš maldās – skolotājs vairs nevar ienākt klasē, atvērt grāmatu un gaidīt, ka visi bērni rāmi sēdēs un klausīsies. Ir pilnīgi citas metodes jāizmanto, lai bērnus ieinteresētu, un gandarījumu dod tas, ja tev to izdodas paveikt!» uzsver A. Ozola. Tieši tāpēc viņa joprojām strādā skolā, lai gan nereti prātojusi par citu darbu.

Rīgas 20. vidusskolas direktore Sulemite Farštandikere saka: skolotāju algas nav ļoti mazas, bet tas ir panākams tikai ar nenormālu pārslodzi. «Skolotājam ir tik necilvēcīgi jāstrādā, ka neatliek laika sevis attīstīšanai,» uzskata direktore. Skolotāja darba diena ir nosacīts jēdziens – viņš nostrādā skolā savas stundas, bet vēl ir jālabo mājas darbi, jāgatavojas nākamajām stundām, jābūt zinošam par aktuālajiem jautājumiem.

***

Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumi

Ministru kabinets apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu līdz 2010. gadam. Minimālā darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par vienu likmi (21 kontaktstunda):

284 lati – 2007. gads

344 lati – 2008. gads

414 latu – 2009. gads

494 lati – 2010. gads

Šobrīd pedagogi strādā vidēji

1,3 likmes (27 kontaktstundas)

Avots: IZM

***

Skolotāja algu veido:

Samaksa par vienu likmi (21 kontaktstunda) – 178 lati (vidēji) pēc nodokļu nomaksas

Piemaksas:

par audzināšanas darbu (ja ir audzināmā klase, atkarībā no bērnu skaita) – papildus likmei piecas stundas nedēļā

par darba kvalitāti (kritēriji valstī kopumā nav noteikti, piemaksu var arī nesaņemt) – 10 procentu no algas apmēra

par rakstu darbu labošanu (valodu un matemātikas skolotājiem, rēķina pēc dažādiem kritērijiem) – papildus likmei 2,75 stundas nedēļā

pašvaldību piemaksas (piemēram, Rīgā 20 latu par slodzi, piemaksa var būt lielāka, bet tās var arī nebūt)

ir piemaksas speciālo skolu skolotājiem, kuri strādā ar bērniem invalīdiem – 20 procentu apmērā no algas

Avots: LIZDA