Skolu reitingu veidošanā jāņem vērā dažādi kritēriji, šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālistu viedokli aģentūrai LETA pauda IZM Komunikācijas nodaļa.
Skolu reitingu veidošanā jāņem vērā dažādi kritēriji
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, «Draudzīgā aicinājuma fonds» sadarbībā ar «Nordea banku» un komunikāciju aģentūru «Airport» šogad pēc jaunas metodikas izstrādās «Draudzīgā aicinājuma skolu reitingu», kas būs balstīts uz vidējiem, matemātiski aprēķinātiem skolu centralizēto eksāmenu rezultātiem. Sākta reitinga prototipa izstrāde, un iecerēts, ka skolas varēs salīdzināt gan pēc mācību priekšmetu rādītājiem, gan arī atšķirīgās skolu kategorijās - ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku skolas un specializētās vidusskolas. Reitings tiks veidots no šī gada jūlija līdz oktobrim, savukārt rezultātu paziņošana un apbalvošana notiks novembrī.
IZM speciālisti norāda, ka, vērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus un tos salīdzinot, ne mazāk svarīgi būtu izvērtēt, kā skolai veicas ar mazāk motivēto skolēnu izaugsmes veicināšanu un sekmju uzlabošanos.
Vienlaikus Valsts izglītības satura centrs (VISC) speciālisti norāda, ka nebūtu objektīvi aranžēt datus, izmantojot tikai valsts pārbaudes darbu rezultātus, jo jāņem vērā arī daudzi citi faktori, piemēram, skolēnu mācību sasniegumu dinamika, skolas atrašanās vieta, konkrētā eksāmena kārtotāju skaits skolā, mācību process, tā nodrošinājums skolā u.c.
Lai ranžētu jebkādus datus, ir jābūt adekvātam pamatojumam un metodikai attiecīgo datu salīdzināšanai. Ir jāņem vērā gan attiecīgā pārbaudījuma kārtotāju skaits skolā, gan skolu tipi, atrašanās vieta un citi sasniegumus ietekmējoši faktori.
IZM uzsver, ka svarīgi, lai katra skola ir labākā saviem skolēniem, lai skolas atbilst bērnu un jauniešu interesēm un vajadzībām. Par jebkura reitinga objektivitāti jārunā tikai tā veidošanas kritēriju un aprēķinu metodikas kontekstā. Reitings tiek veidots ar konkrētu mērķi, un līdz ar to kritēriji var būt ļoti dažādi. Būtiski ir ne tikai augsti sasniegumi, piemēram, A, B līmeņi centralizētajos eksāmenos, bet arī skolēnu sekmības dinamika un rezultātu uzlabošanās noteiktā laika posmā. Par reitingiem atbild to veidotāji.
VISC mājaslapā ir apkopota arī 2009./2010.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises statistika un sniegts rezultātu raksturojums. Dati ir apkopoti par vairāk nekā 90 000 centralizēto eksāmenu darbu. Norises statistika un rezultātu raksturojums sniedz jebkuram interesentam informāciju par skolēnu sasniegumu tendencēm valsts, pašvaldību un skolu līmenī konkrētajā mācību gadā.
«Protams, nebūtu korekti salīdzināt mazpilsētu skolas ar atsevišķām Rīgas skolas. Lai mācītos, piemēram, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, skolēni no visas Latvijas iztur nopietnu konkursu. Tajā pašā laikā kādā mazpilsētas skolā skolēni ir tuvākajā apkārtnē dzīvojoši jaunieši. Ir tikai likumsakarīgi, ka skola, kurā mācās noteiktiem kritērijiem atbilstoši skolēni, uzrāda labākus sasniegumus mācību olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, lielāks šo skolu absolventu īpatsvars iestājas augstākajās izglītības iestādēs,» uzskata IZM speciālisti.
Kritēriji, pēc kādiem vecāki un arī paši skolēni izvēlas izglītības iestādi, mēdz būt atšķirīgi. Daži vecāki raugās, lai skola atrastos ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Reizēm vissvarīgākais šķiet konkrēti pedagogi, īpaši ja pie šiem pedagogiem mācījušies arī citi ģimenes bērni un bijis ļoti labs kontakts ar skolotājiem, skolas vadību, kā arī augsti mācību sasniegumi. Daudziem svarīgas ir skolas tradīcijas un sabiedrībā valdošais uzskats par konkrēto mācību iestādi, sava iepriekšējā vai pazīstamu cilvēku personiskā pieredze.
Latvijā ir daudz labu - gan pilsētu, gan lauku - skolu, visās skolās skolēni apgūst valstī noteiktu vienotu mācību saturu, un skolotājiem ir vienādas kvalifikācijas prasības. Atšķirīga ir sociālā vide - ekonomiski spēcīgākas un ekonomiski vājāk attīstītas pašvaldības. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumi parāda, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur skolēnu ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis neietekmē zināšanas un sekmības līmeni.
IZM norāda, ka katrā skolā ir savas stiprās puses, ar kurām lepoties, un tās ir jācenšas pilnveidot un attīstīt, vienlaikus izvērtējot trūkumus un strādājot pie to novēršanas. Izmantojot sasniegumus mācību procesā un ārpusstundu nodarbībās, veidojot izglītības iestādē veselīgu, radošu, labestīgu atmosfēru, drošu vidi, skolēnos, pedagogos un vecākos jāveicina pozitīvā domāšana, lepnums par savu skolu, mazāk domājot par sacensību par labākās, prestižākās skolas titula iegūšanu.
Kā ziņots, līdz šim vispārizglītojošo skolu un augstskolu reitingu pēc dažādiem kritērijiem veidoja «Draudzīgā aicinājuma fonds», vairāki mediji sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) un dažādu nozaru ekspertiem, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.