Šlesera deklarācijās var saskatīt naudas atmazgāšanas shēmas
Komentāri: (0)
Ja valsts amatpersona pārdod savu uzņēmumu daļas, šāds darījums var būt aizsegs kukuļiem vai arī pašas amatpersonas noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšana, abas shēmas esot plaši izplatītas Latvijas elites aprindās, skaidro Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (NLLND) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis.
Tas, vai satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP), pārdodot savu uzņēmumu daļas un iegūstot vairāku miljonu latu peļņu, kā arī saņemot kādreizējo aizdevumu atmaksas, ir iesaistījies koruptīvās darbībās, jāpārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Birojs jau gadu veic A.Šlesera 2003. gada deklarācijas pārbaudi, taču to aizkavējot no viņa biznesa partnera Viestura Koziola nesaņemtais apliecinājums, ka viņš tiešām ir atmaksājis politiķim 150 000 dolāru aizdevumu. Arī 2004. gada A.Šlesera deklarācijā parādās no akciju pārdošanas un aizdevumu atmaksām gūtie ienākumi, kopā pērn ministrs nopelnīja 2,6 miljonus latu.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieejamās A.Šlesera valsts amatpersonas deklarācijas no 2000. gada rāda, cik strauji četru gadu laikā auguši viņa ienākumi — sākotnējais 300 tūkstošu latu kapitāls pērn palielinājās teju desmit reizes.
Jau 2001. gadā kāda ārzonas firma atpirkusi no A.Šlesera Norvēģijā reģistrētas a/s Tritan Group akcijas par gandrīz miljonu dolāru — šī summa vairāk nekā 200 reižu pārsniedza akciju nominālvērtību. 2002. gadā seši miljonu dolāru ienākumus LPP līderis guvis, pārdodot SIA Prima SR, a/s Saliena Real un Lauku attīstības inovācijas fonda daļas, bet gandrīz tikpat daudz ir aizdevis. 2003. gada deklarācijā A.Šlesers norādīja, ka aizdevumus sākuši atmaksāt V.Koziols (150 000 dolāru) un SIA Merks (225 000 eiro), savukārt 2004. gadā V.Koziols jau atmaksāja 3,1 miljonu dolāru un 175 000 eiro aizdevumus, SIA Merks 225 000 eiro, SIA Tritan Real 500 000 dolāru, SIA Varner Partners 45 000 dolāru, SIA Tritan ap 46 000 dolāru.
Diena jau rakstīja, ka A.Šlesers un V.Koziols, savulaik izkārtojot Ķīpsalas Saules akmens būvniecības projektu un vēlāk to pārdodot būvniekam SIA Merks, katrs saņēma 900 tūkstošu eiro (590 tūkstošu latu), ieguldot SIA Ķīpsalas Saules akmens dibināšanā tikai 16 tūkstošu latu.
«Ir iespējams kā aizsegu izmantot daļu pārdošanu, būtībā saņemot kukuli,» A.Lieljuksis skaidro situāciju ar līdzīgiem gadījumiem, kurus pašreiz izmeklē NLLND. Arī aizdevumu var nemaksāt, nauda aizdevējam jau kabatā, tā tikai jālegalizē caur līgumu. Tad jāskatās, vai ir bijuši reālie pārskaitījumi, stāsta A.Lieljuksis. Viņaprāt, amatpersonas neapzinās, ka no ētikas viedokļa viņu statuss liedz pieņemt tādus labumus kā biznesā, un «apakšā ir politiskā vienošanās un portfeļu sadale».
Savukārt A.Šlesers, kas pavada atvaļinājumu ASV, sarunā ar Dienu uzsvēra, ka neslēpj — politikā pirms sešiem gadiem iegājis kā uzņēmējs, un likums neliedz valsts amatpersonai būt biznesa īpašniekam. Vaicāts par izplatītajām kukuļu naudas atmazgāšanas shēmām caur aizdevumiem un firmu daļu pārdošanu, viņš reaģēja asi: «Nekomentēšu murgus, esmu visu deklarējis un neuzdodiet man provokatīvus jautājumus, esmu gatavs uzņemties atbildību par visiem saviem lēmumiem, tālāk lai jautā prokuratūra.«
Viņš arī skaidroja, ka katru gadu saņem ienākumu no savu uzņēmumu pārdošanas, jo līgumi par to paredzot nomaksu. Arī šogad A.Šlesers paredzējis pārdot savas daļas vismaz divos no septiņiem viņam piederošajiem uzņēmumiem. To augstās cenas viņš skaidro ar Latvijas iestāšanos ES un uzņēmumu pieaugušo vērtību. Ministrs arī stāstīja, ka SIA Merks viņam 2003. un 2004. gados atmaksāja pa 225 000 eiro par uzņēmuma Varner Partners daļām. Tās viņš Merkam esot pārdevis, jo nevēlējies turpināt biznesu šajā uzņēmumā pēc partnera Franka Varnera nāves.
Savukārt apjomīgus darījumus ar V.Koziolu ministrs skaidro ar ilggadējām draudzīgām un lietišķām saitēm.
Lai gan KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs Dienai teica, ka A.Šlesera 2003. gada deklarācijas pārbaudi kavējot V.Koziola neizsniegtais apliecinājums, ka viņš tiešām partnerim atdevis 150 000 latu parādu, V.Koziols to noliedz, sakot, ka skaidrojumus birojam sniedzis. SIA Merks KNAB apliecinājusi, ka atmaksāja 225 000 eiro A.Šleseram.
Risinājums, kā izvairīties no neskaidrībām ar amatpersonu ienākumiem, būtu vispārējās deklarēšanas ieviešana valstī, šādu koncepciju KNAB jau iesniedza valdībā — tad amatpersonas nevarētu nelegāli gūto pierakstīt radiniekiem un legalizēt kukuļus, uzsver A.Vitenburgs.
Valsts amatpersonu deklarācijas līdz 1. aprīlim ir iesnieguši gandrīz visi Saeimas deputāti, ministri un parlamentārie sekretāri, ziņo VID.
