Kultūras ministrijas (KM) paspārnē jaunizveidotajam Nacionālajam integrācijas centram atvēlēti 430 000 latu, lai desmit mēnešu laikā integrētu 300 iebraucējus no trešajām valstīm, svētdien vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga».
Smalks un dārgs process: 430 tūkstošus tērēs 300 cilvēku integrācijai (285)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No 430 000 latu lielā starta kapitāla valsts maksā 25%, bet pārējo sedz Brisele. Žurnālistu rokās nonākušajā centra pieteikumā Eiropas fondu līdzekļiem redzams, ka integrācijai domāto naudu dāsni iecerēts tērēt telpu iekārtošanai un dažādas tehnikas pirkšanai. Savukārt pusmiljonam pretī liekamais plānotais integrējamo skaits ir salīdzinoši niecīgs – 300 personas.
Biroja tehnikas iegādei paredzēts 21 000 latu (Ls), par 14 000 Ls jāveido centra mājas lapa internetā, par 15 000 Ls jāiepērk profesionālās kvalifikācijas mācību pakalpojumi, par 2000 Ls jāizstrādā centra logo. Algu fonds – 149 000 Ls kopā 17 cilvēkiem.
Par projektu atbildīgais ir ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Tomēr ministrijas pārstāvji interviju ar viņu raidījumam atteica. Lai arī Lielpētera paraksts ir uz projekta dokumentiem – viņš neesot reālais darītājs.
KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja Anita Kleinberga skaidro, ka visu Eiropas naudu gan jau neiztērēšot un daļu iespējams atgriezīšot Briselei. Finansējums ienācis ar novēlošanos un plānoto 10 mēnešu vietā tam atlikuši tikai pieci.
Žurnālistu uzrunātās cittautiešu biedrības Latvijā par Nacionālā integrācijas centra pastāvēšanu nebija dzirdējušas.
Centra izveide ir daļa no plāna, ko premjera paspārnē radīja bijusī ministre, vēlāk premjera padomniece Sarmīte Ēlerte (V). To, ka gadu pēc krievu valodas referenduma padarīts esot daudz – no Saeimas tribīnes šonedēļ ziņoja premjers, atskaitoties Saeimai par drošības stāvokli valstī.
Jaunā Integrācijas centra lietderību vairākās komisijās vērtējuši Saeimas deputāti. Tiesa gan daži no atbildīgajām komisijām vēl šobrīd nezina, ka šāda jauna iestāde izveidota.
Deputāts Dzintars Ābiķis (V) uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz dažādu centru, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas.
Izglītības komisijas locekle, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V) par centru nemaz nebija dzirdējusi. Viņa uzskata, ka «kopš padomju laikiem mēs esam iemācījušies atskaitīties par nezin ko, bet jautājums vai pamatā tur (centrā) ir darbs vai pamatā tur ir atskaites. Ja pamatā tur ir atskaites – tas ir nožēlojami.»
To kā birojs attaisnojis savu eksistenci un cik pareizi iztērējis naudu - ministrija vērtēšot pēc kāda laika. Šobrīd kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende uzskatot, ka ministrija godam izpildījusi valdības uzdoto.
Gan kultūras ministre, gan centra uzraugs ministrijā, gan arī paši darbinieki skaidrojas, ka Eiropa tā izveidi Latvijai gluži vai uzspiedusi. Arī juristu, grāmatvedes un citu – kopā 17 darbinieku pieņemšanu – jo to paredzot veids, kā tiek administrēts Eiropas projekts.