Virs Eiropas tīras debesis
Krodziņi un restorāni līdz šim bija pēdējais smēķētāju patvērums. Pirmie kūpināšanu šajās vietās 2004. gada pavasarī aizliedza īri, viņu priekšzīmei pēc dažiem mēnešiem sekoja norvēģi. Aizliegums tika argumentēts kā darbinieku tiesību aizstāvība. Pagājušā gada februārī arī itāļi izrādīja iniciatīvu, tomēr – kā jau dienvidnieki, pārkāpuma gadījumā uzliekot krietni mazākus sodus. Sekoja zviedri, bet diskusijas par šo tēmu notiek Holandē, Serbijā un Melnkalnē. Skotijā un Ziemeļīrijā šis netikums publiskās vietās stingri noliegts. Angļi gan ir nedaudz liberālāki, atļaujot smēķēšanu atsevišķos krodziņos un slēgtos klubos. Ar šo gadu smēķēšana publiskās vietās aizliegta arī Čehijā.
Ne tikai mūsu kontinentā...
Tomēr tabakas apkarošana notiek ne vien Eiropā, bet arī Indijā, Irānā un pat dažās Āfrikas valstīs. Kā jau pierasts, paši pirmie šajā lietā savas domas izteica amerikāņi. Jau 2003. gadā Ņujorkā notika plašas debates par smēķēšanas aizliegšanu bāros un restorānos, savukārt Kalifornijā, lai izsmēķētu cigareti, no sabiedriskas ēkas jāaiziet vismaz 6 m attālumā. Pat gubernators Švarcenegers dodas smēķēt speciālā teltī. Kanādā ar nabaga tabakas upuriem rīkojas īpaši nežēlīgi – uz cigarešu kārbiņām ir smēķētāju iekšējo orgānu attēli. Arī tabakas audzētājas Kubas vadonis Fidels Kastro jau pirms 20 gadiem, veselības apsvērumu vadīts, atmeta smēķēšanu...
Pīppauze
Vai tiešām, pilnīgi aizliedzot smēķēšanu, mūsu civilizācija zaudētu būtisku kultūras un tradīciju mantojuma daļu? Tabaka jau kopš tiem laikiem, kad Kolumbs šo augu ieveda Eiropā, vienmēr ir bijusi saistīta ar mūsu vēsturi un sadzīvi.
Kādēļ cilvēki smēķē? Cigaretes ir kļuvušas par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Smēķēšana ir savdabīgs rituāls. Tā palīdz brīžos, kad atrodamies sarežģītā situācijā, nezinām, ko atbildēt, kā rīkoties, vēlamies novilcināt laiku.
Kad ir ļoti daudz darba, bet vajadzīga īslaicīga atelpa, vai arī moka nogurums un organisms cieš no pārslodzes, smēķēšana ir morāls attaisnojums atpūtas mirklim. Sevi apbalvojam ar cigareti. Tas ir īss, patīkams brīdis, pēc kura vieglāk atsākt darbu. Cigareti bieži vien baudām saldēdiena vietā – pēc maltītes, pie kafijas tases. Laiks, kad, kādu gaidot, izsmēķējam cigareti, šķiet, paiet ātrāk. Turklāt smēķēšana ir arī savdabīga ķermeņa valoda. Veids, kādā tur cigareti, rāda cilvēka noskaņojumu, pat sniedz norādes par viņa rakstura īpašībām.
Tabaka
Visā pasaulē savvaļā ir sastopamas apmēram 60 tabakas sugas, kuras aug abās Amerikas daļās un Austrālijā. Auga pirmatklājēji ir indiāņi, kuri tabaku lietoja dažādu rituālu laikā. Viņi pirmie pamanīja tabakas spēju atbrīvot no stresa. Smēķējot pīpi, naidīgu cilšu pārstāvji varēja vienoties, apdomīgi runāt par miera slēgšanu un pat par draudzību.
Sākumā tabaka no Amerikas atceļoja uz Portugāli, tad uz Franciju, kur Žans Niko ar šo augu ārstēja slavenās Katrīnas Mediči migrēnu. Niko (Nicot) vārds ir saglabājies nikotīna nosaukumā. Tomēr tā īsti pie mums tabaka popularitāti iekaroja tikai XIX gadsimtā. Sākumā izmantoja pīpes, tad pamazām modē nāca papirosi un cigāri. Pirmā tabakas pārstrādes fabrika radās 1853. gadā Kubā.
Samērā ātri šo netikumu no augstākajiem sabiedrības slāņiem pārņēma tabakas fabriku strādnieki, kuri faktiski izgudroja papirosus un cigaretes, jo pirmie sāka smēķēt, sasmalcinātu tabaku ietinot nevis dārgās tabakas lapās, bet gan papīrā. Tādēļ papirosus un cigaretes uzskata par strādnieku preci. Vēlāk papirosi cilvēku iztēlē sāka saistīties ar abu pasaules karu varonīgajiem kareivjiem, kuru vajadzībām speciāli tika palielināta tabakas ražošana. Vēsturnieki norāda, ka smēķi kara laikā pildīja naudas funkcijas, bet psihologi uzskata, ka tabaka karavīriem bija vienīgais brīvi pieejamais psihofarmaceitiskais līdzeklis. Dūmu ievilkšanas un izelpošanas process nav savienojams ar nemieru un satraukumu. To var salīdzināt ar īsu meditācijas brīdi, kad uz mirkli aizmirstas kara šausmas.
Dumpības un brīvības simbols
Vienlaikus tabaka ir līdzeklis pret garlaicību, tā simbolizē vīrišķību. Savukārt sievietes smēķēšanu uzskata par vienu no līdztiesības cīņas sastāvdaļām, un bieži vien to dara demonstratīvi. Smēķētāji, būdami liela mūsu sabiedrības daļa, kura šobrīd atrodas tādā kā opozīcijā, jūtas neatkarīgi, pārvar aizliegumus. Tas īpaši pievilcīgi šķiet jaunajai paaudzei. Kā rāda pētījumi, tad lielākā daļa (90 %) smēķētāju cigaretes un to iedarbību iepazinuši vēl pusaudžu vecumā.
Mākslas pasaule
Pēc kara pozitīvā nozīmē ar smēķēšanu saistījās džeza mūzika, hipiji un puķu bērni, un pat klasiskā mūzika – teiksim, slavenā Bizē opera Karmena. Ne vien mūzikas, bet arī mākslas pasaule un tās pārstāvji ilgi nebija iedomājami bez kūpošas cigaretes vai pīpes (slavenais detektīvs Šerloks Holmss un pārējie pozitīvie kriminālromānu, stāstu un filmu varoņi). Tādas kinomākslas slavenības kā Marlēna Dītriha un Hemfrijs Bogarts attēlos un filmās parasti ir redzami ar cigareti rokā. Dūmi filmā rada īpašu noskaņojumu. Stiprais, bezbailīgais vesternu varonis, sieviešu mīlulis nevar nesmēķēt!
Vai vienīgi netikums?
Mūsdienu sociologi uzskata, ka smēķēšana šobrīd zaudē sabiedriskās funkcijas, kļūstot par gluži parastu netikumu. Agrāk tabakas dūmos veidojās sabiedriskās attiecības, darījumu attiecības un draudzība. Kopīgi izsmēķēta cigarete radīja kopības, piederības sajūtu. Tagad, kad bieži vien nākas smēķēt vienatnē, speciāli norādītā vietā, cilvēki jūtas atstumti. Nespēj izbaudīt apmierinājumu un veidot kopīgu pieredzi, viņiem rodas vainas sajūta. Tādēļ nespēja pārvarēt tieksmi pēc nikotīna kļūst par kaut ko apkaunojošu. Sabiedrība ar to ļoti daudz iegūst, vienlaikus nespējot izvairīties arī no zaudējumiem.
Rodas tādi izteikumi kā – šodien aizliegsim tabaku, rīt seksu, bet pēc tam vairs nebūs pieļaujama uzsmaidīšana svešiniekiem. Varbūt tie ir viedi vārdi?
Saudzējiet pārējos!
Ir tāds jēdziens – pasīvie smēķētāji. Reti kurš gāzu maisījums ir tik komplekss un bīstams kā tabakas dūmi. Tos veido apmēram 4800 vielu, starp kurām vairāk nekā 70 ir indīgas. Tādēļ mediķi nenoguruši brīdina par smēķēšanas kaitīgo iedarbību. Lielie draudi pasīvo smēķētāju veselībai ir viegli izskaidrojami, ja aplūko šīs parādības fizikālo un ķīmisko pamatojumu. Sadegot cigaretei, izdalās daudzas indīgas vielas, piemēram, amonjaks un slāpekļa oksīds, kā arī tādas vēzi izraisošas vielas kā arsēns, kadmijs un pat radioaktīvais elements polonijs. Tātad atrasties blakus smēķējošam cilvēkam ir bīstami. Ja smēķētāju neuztrauc paša vai pašas veselība, tad vismaz vajadzētu apsvērt, vai viņš drīkst riskēt ar savu bērnu, tuvinieku un līdzcilvēku labklājību.
