Šodien, 13.februārī Romas Katoļu Baznīcā tiek atzīmēta Pelnu trešdiena, ar kuru sākas Lielais gavēnis pirms Lieldienām, portālu «Apollo» informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs.
Šodien sākas Lielais gavēnis (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau no agra rīta katoļticīgie dosies uz baznīcu un piedalīsies dievkalpojumos, bet visas dienas garumā ievēros stingru gavēni, šādi uzsākot 40 dienu sagatavošanās laiku pirms lielākajiem kristiešu svētkiem - Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicina ticīgos šajā gavēņa laikā īpaši lūgties nodomā par jaunā pāvesta ievēlēšanu.
Šis mirklis Baznīcā ir ļoti svarīgs, jo Kristus tieši Pēterim uzticēja šo uzdevumu: «Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu.» (Mt 16, 18) Tātad tā ir paša Kristus griba un pāvests nedarbojas savā spēkā, bet Kristus spēkā. Tāpēc visi katoļi un labas gribas cilvēki ir aicināti solidarizēties lūgšanu nodomā, lai kardināli, kas sapulcēsies uz konklāvu, izvēlētu nākamo pāvestu pēc Dieva gribas.
Savukārt pāvests Benedikts XVI rudenī publicētajā vēstījumā 2013.gada Lielajam gavēnim ticīgos šajā laikā aicina pārdomāt ticības un mīlestības attiecības - to saikni, kas pastāv starp ticību uz Dievu, Jēzu Kristu, un mīlestību, kas ir Svētā Gara darbības auglis un ved cilvēku pa sevis veltīšanas Dievam un citiem ceļu. Vēstījumā pāvests raksta: «Kristīgā dzīve ir nemitīga kāpšana satikšanās ar Dievu kalnā, lai pēc tam nokāptu lejā, izplatot mīlestību un spēku, ko sniedz šī tikšanās, un tādā veidā kalpotu saviem brāļiem un māsām ar paša Dieva mīlestību.» Viņš uzsver, ka Baznīcā jāpastāv līdzās un jābūt integrētām abām divām lietām - kontemplācijai un darbībai. Runājot par to, kas paver ceļu cilvēces un katra cilvēka integrālai attīstībai, pāvests saka: «Visa izejas punkts ir Mīlestība un viss tiecas uz Mīlestību. Mums ir darīta zināma Dieva nesavtīgā mīlestība, pateicoties Evaņģēlija sludināšanai. Ja mēs to pieņemam ar ticību, tad piedzīvojam šo pirmo un absolūti nepieciešamo kontaktu ar dievišķo, kas spēj panākt, ka mēs «iemīlamies Mīlestībā» un pēc tam paliekam un pilnveidojamies šajā Mīlestībā, kā arī ar prieku nododam to tālāk citiem.»
Pelnu diena ir septītā trešdiena pirms Lieldienām. Tā iezīmē grēku nožēlošanas un gavēņa laika sākumu un beidzas ar ciešanu nedēļu. Lielais gavēnis ilgst 40 dienas un simbolizē tās 40 dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī. Pelnu dienas nosaukums ir atvasināts no senas Baznīcas tradīcijas: toreiz grēku nožēlotāji gavēņa laika sākumā uzvilka grēku nožēlošanas tērpu un tika apkaisīti ar pelniem. Pelni atgādina par cilvēka dzīves pagājību un simbolizē arī to, ka vecajam jāaiziet, lai tā vietā varētu rasties kaut kas jauns. Ar pelnu krustu uz pieres kristieši atzīst, ka krusts un nāve viņiem nenozīmē beigas, bet gan mūžīgas dzīves sākumu pie Dieva. Agrāk visu gavēņa laiku drīkstēja būt tikai viena maltīte dienā un tika ievērots ļoti stingrs gavēnis. Tagad ir iespējamas dažādas atturības formas, piemēram, atteikšanās no alkohola, saldumiem un cigaretēm, pārmērīgas ēšanas un preču pirkšanas, kā arī atteikšanās no televizora skatīšanās un pārvietošanās ar auto.