To paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas šodien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Izglītības likumā.Komisija sagatavojusi apspriešanai Saeimas sēdē priekšlikumu, kas paredz, ka persona, kas sodīta par tīša kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, var strādāt par pedagogu, ja to atļāvusi Ministru kabineta noteikta institūcija, informēja Saeimas Preses dienestā. Šī institūcija atļauju strādāt par pedagogu varēs dot, ja attiecīgais gadījums būs iepriekš izvērtēts, par pamatkritēriju ņemot to, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm.
Tāpat grozījumi paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks izvērtēts, vai atļauja personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Par likuma grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā ieinteresētajām pusēm vēl bija atšķirīgi viedokļi par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz noteikt atbildīgo institūciju, kas izvērtēs, vai persona pēc tīša noziedzīga nodarījuma veikšanas varēs strādāt par pedagogu, tāpēc šis jautājums tika izslēgts no Saeimas sēdes darbakārtības.
Pirms nedēļas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izvērtās plašas diskusijas par Juridiskā biroja piedāvāto likuma redakciju, kas paredzēja noteikt, ka par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodītas personas var būt pedagogi, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izvērtējusi un secinājusi, ka tas nekaitē skolēnu interesēm, turklāt sodāmībai ir jābūt dzēstai vai noņemtai.
Kā ziņots, parlaments šo jautājumu ir aktualizējis, jo Satversmes tiesā (ST) ir iesniegta prasība par atsevišķas Izglītības likumā minētās ierobežojošās normas atbilstību konstitūcijai. Minētā norma pašlaik aizliedz par pedagogu strādāt personai, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta.
Maija sākumā ST pēc bijušā Pelču internātskolas direktora Leona Cēberga pieteikuma ierosināja lietu par Izglītības likuma normu, kas aizliedz pedagoga amatā strādāt personām, kuras sodītas par tīšu noziegumu un nav reabilitētas. ST 1.kolēģija ierosinājusi lietu "Par Izglītības likuma 50.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam". Izglītības likuma 50.panta 1.punkts noteic, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kura sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta.
Pieteikuma iesniedzējs Cēbergs, pamatojoties uz apstrīdēto normu, 2009.gadā tika atbrīvots no direktora amata izglītības iestādē. Prasība par atjaunošanu darbā tika noraidīta visās trīs tiesu instancēs.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar tam Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ir nesamērīga. Turklāt apstrīdētās normas tvērums esot ļoti plašs, jo aptver pilnīgi visus noziegumus, kas izdarīti ar nodomu, kā, piemēram, pieteikuma iesniedzēja gadījumā, - nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā amatpersonas ienākumu deklarācijā.
Saeima ir uzaicināta līdz 2012.gada 9.jūlijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 9.oktobris.
