Latvijas soļotāja Agnese Pastare šodien 5000 metru distancē Valmierā notiekošajās Valsts prezidenta balvas sacensībās uzrādījusi sezonas otro labāko rezultātu pasaulē.
Soļotāja Pastare uzstāda sezonas otro labāko rezultātu pasaulē (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pastare soļojumā uzvarēja, distanci noslēdzot pēc 21 minūtes un 3,15 sekundēm, kas ir arī viņas personiskais rekords. Otrajā vietā ierindojās Anita Kažemāka (22 minūtes un 3,75 sekundes), bet trešā bija Igaunijas sportiste Margarita Kozoljova, kura distanci veica 28 minūtēs un 55,14 sekundēs.
Sezonas līdere 5000 metru soļojumā ir Eleonora Džiordži, kura 5000 metru garo distanci spējusi veikt 20 minūtēs un 46,12 sekundēs.
Lodes grūšanā sievietēm pie uzvaras tika Laura Gedminaite, kura labākajā mēģinājumā lodi aizgrūda 14,74 metrus tālu. Labākā no latvietēm bija Linda Ozola, kura iespēja 13,25 tālu raidījumu, kas deva trešo labāko rezultātu. Bet tāllēkšanas sektorā uzvarēja Māra Grīva, kura aizlēca 6,55 metrus tālu.
Diska mešanā pie panākuma tika Anu Tēsāra, kura disku aizmeta 50,92 metru tālumā, bet latviete Inga Miķelsone bija ceturtā, kura labākajā mēģinājumā sasniedza 43,34 metrus.
Savukārt 200 metru skrējienā neviena no Latvijas sportistēm neiekļuva labāko trijniekā - Anna Paula Auziņa finišēja piektā pēc 25,68 sekundēm.
1500 metru skrējienā uzvarēja Rasa Batulevičūte, bet Līga Jansone bija piektā, no uzvarētājas atpaliekot 20 sekundes.
Vēl vienā garās distances skrējienā 5000 metros Dace Lina finišēja otrajā vietā - viņa finišu sasniedza pēc 17 minūtēm un 4,31 sekundes. Par uzvarētāju kļuva Jekaterina Patjuka, kurai Lina zaudēja nepilnas divas sekundes, bet trešajā vietā ierindojās Diāna Jakubjaņeca.
Laura Ikauniece triumfēja 100 metru barjerskrējienā, finišu sasniedzot pēc 13,90 sekundēm. Otrajā vietā ierindojās Laura Ušanovaite no Lietuvas (14,40), bet trešā bija latviete Ilona Dramačonoka, kura finišu sasniedza pēc 15,36 sekundēm.
Stafetē 4x400 metri latvietes ieņēma otro vietu, igaunietēm zaudējot divas sekundes.
Augstlēkšanas sacensībās labākā no Latvijas bija Madara Onužāne, kura spēja uzlēkt 1,78 metru augstumā, kas kopsummā deva otro labāko rezultātu. Sacensībās triumfēja igauniete Elerīna Hāsa, kura pievarēja 1,91 metra augstumā novietoto latiņu.
Savukārt pie panākuma vesera mešanā vīriešiem ticis Igors Sokolovs, kurš labākajā mēģinājumā iespēja 74,57 tālu raidījumu, par gandrīz desmit metriem apsteidzot otrajā vietā finišējušo Martinu Lehemetu no Igaunijas.
Tikmēr vīriešu diska mešanā pie uzvaras ticis titulētais igaunis Gerds Kanters, kurš disku raidīja 64,56 metrus tālu. Labākie no Latvijas šajā disciplīnā ierindojās beigu daļā - Oskars Vaisjūns bija sestais (53,52 metri), bet septītais un astotais attiecīgi Arnis Žviriņš (46,48 metri) un Artis Riepnieks (43,84).
Trīssoļlēkšanas sacensībās par uzvarētāju sestdien tika kronēts Igors Sjunins no Igaunijas, kurš spēja aizlēkt 16,18 metrus tālu, bet otrais bija viņa tautietis Lauri Leiss (15,55 metri), savukārt trešajā vietā ierindojās latvietis Pāvels Kovaļovs, kurš spēja aizlēkt 15,41 metra tālumā.
Tikmēr kārtslēkšanas sektorā pie uzvaras tika Mareks Ārents, kurš pieveica 5,51 metra augstumā novietoto latiņu.
Tajā pašā laikā 800 metru skrējienā latvieši aizņēma visu goda pjedestālu. Pirmajā vietā ierindojās Dmitrijs Jurkevičs, kurš piektdien triumfēja arī 1500 metru skrējienā, - viņa laiks finišā bija viena minūte un 47,54 sekundes. Otrais finiša līniju šķērsoja Pauls Ārents (viena minūte un 49,57 sekundes), bet trešais - Renārs Stepiņš (viena minūte un 49,79 sekundes).
Otrajā vietā 5000 metru skrējienā finišēja Jānis Višķers, kurš to iespēja pēc 14 minūtēs un 33,17 sekundēs. Par uzvarētāju kļuva Sergejs Tšerepaniko no Igaunijas, kurš latvieti pārspēja gandrīz par trim sekundēm.
Tikmēr 10 000 metru soļojumā latvieši atkal parādīja savu pārspēku, finišējot pirmajās četrās vietās. Labākais no viņiem bija Arnis Rumbenieks, kurš finiša līniju šķērsoja pēc 42 minūtēm un 7,57 sekundēm. Otrajā un trešajā vietā ierindojās attiecīgi Edgars Gjačs un Arturs Makars.
Savukārt 110 metru barjerskrējienā pie panākuma tika Jānis Jansons, kurš finišu sasniedza pēc 14,27 sekundēm.
3000 metru šķēršļu skrējienā goda pjedestāla zemāko pakāpienu ieņēma Konstantīns Dinārs, kurš finišu sasniedza pēc deviņām minūtēm un 28,43 sekundēm. Zīmīgi, ka šajā distancē finišēja vien trīs sportisti. Par uzvarētāju tika kronēts Justins Beržansks no Lietuvas, kurš distanci veica astoņās minūtēs un 51,12 sekundēs.
Tikmēr par uzvarētājiem 4x400 metru stafetē kļuva igauņi, kas par 0,14 sekundēm pasteidza Latviju.
Absolūtajā vērtējumā par uzvarētājiem tika kronēti igauņi, kas izcīnīja 199 punktus, bet Latvija palika otrā ar 183 punktiem. Lietuvieši starp Baltijas valstīm bija pēdējie, kopsummā iegūstot 115 punktus.
Šis bija otrais gads, kad sacensību formātu no Latvijas reģionu cīņām nomainījusi Baltijas valstu komandu spēkošanās, kur sportisti sacenšas par uzvarām individuālajās disciplīnās un komandu ieskaitē.
Valsts prezidenta balva vieglatlētikā šogad notika jau 19. reizi. Pērn komandu ieskaitē triumfēja Latvijas vieglatlēti, apsteidzot attiecīgi Lietuvu un Igauniju.
Šīs bija vienas no pēdējām sacensībām, kurās sportisti varēja lūkot izpildīt gaidāmā pasaules čempionāta normatīvus.