Vasaras vidū Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņems lēmumu par aptuveni 50% studiju programmu slēgšanu, apvienošanu vai likvidēšanu, lai jau rudenī šajā programmās studenti neuzsāktu studijas, aģentūrai LETA sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš stāstīja, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» provizoriskie dati rāda, ka 12% studiju programmu ir mirušas, kuras augstskolas nav darbinājušas vai pašas ir gatavas tās slēgt. Vēl aptuveni tikpat ir atzītas par tādām, kuru īstenošana ir apdraudēta un ir uz jautājuma zīmes.
«Starp 25%-50% studiju programmām tiks slēgtas uzreiz vai tiks noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram tās jāslēdz. Studiju programmu skaita samazināšana pašlaik ir aktuālāks jautājums nekā augstākās izglītības finansēšanas modelis, jo tas var ietekmēt augstskolu darbību jau no nākamā rudens. Taču ir jārēķinās ar interešu sadursmēm. Ir skaidrs, ka lēmumu pieņemt nebūs vienkārši,» sacīja Ķīlis.
Projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» kopā ir jāizvērtē 28 studiju virzieni, kuros ir 945 studiju programmas. Līdz 20.martam jau būs novērtēti 17 studiju virzieni un sagatavots starpziņojums IZM par projekta gaitu.
Projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» vadītāja Baiba Rivža Rektoru padomi informēja, ka projekta īstenošanas gaitā ir sagatavoti vairāki priekšlikumi valdībai, kas rosinās palielināt un stingri noteikt augstākās izglītības finansējuma ikgada apjomu procentos no Latvijas iekšzemes kopprodukta, nodrošinot tā stabilu palielinājumu, lai iespējami īsā laikā sasniegtu vismaz Eiropā vidējo apjomu.
Tāpat valdība tiks aicināta pārskatīt augstskolu finansēšanas jautājumus Latvijā, jo krīzes apstākļos augstākās izglītības iestādes nevar būt pašas atbildīgas par finansējuma piesaisti, tas attiecas arī uz privātajām augstskolām.
Projekta darba grupa ieteiks noteikt par prioritāru Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju, atceļot administratīvos un likumdošanas šķēršļus ārvalstu studentu un docentu piesaistei, kā arī izstrādāt Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju, pārvēršot Latviju no studējošo eksportētājvalsts par studējošo importētājvalsti un nosakot laiku, līdz kuram ārvalstu studējošo skaits Latvijas Augstākās izglītības iestādēs tiks palielināts līdz 10% no kopējā studējošo skaita.
Valdībai izteiks priekšlikumu izstrādāt stratēģiju sadarbības saišu attīstīšanai un stiprināšanai starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstskolām.
Valdībai vajadzētu rast iespēju vakanto docētāju vietu plašākai izsludināšanai starptautiskā mērogā. Tiks rosināts izveidot pēcdoktorantūras programmu nacionālā līmenī, lai radītu starpposma darba vietas jaunajiem zinātniekiem un pasniedzējiem. Būtu jāturpina piešķirt ESF līdzekļus doktora studiju programmu atbalstam.
Kā ziņots, augstākās izglītības finansēšanas modeļu izstrādi uzticēs iepirkumā izvēlētai starptautiskai kompānijai.
