«Piektdien ceturtdaļfinālā spēlējām vēlāk par grieķiem, laika atpūtai bija mazāk, turklāt iepriekšējā mačā savainotās potītes dēļ nevarēja spēlēt Ojārs Siliņš. Tas vēl vairāk samazināja mūsu spēku zem groziem, ko grieķi veiksmīgi izmantoja, daudz iemezdami no tuvās distances,» norāda Štelmahers.

«Turnīra laikā uzkrājies fiziskais un emocionālais nogurums, reizēm zuda uzmanība un spēles disciplīna. Atkal bija neattaisnojami nesavaldības brīži, sapelnot nesportiskās piezīmes. Svaiguma trūkums īpaši jūtams to basketbolistu spēlē, kuri iepriekš uz saviem pleciem iznesuši lielāko cīņu smagumu, tāpēc šoreiz vajadzēja bieži mainīt spēlētājus. Labi, ka otrais ešelons varēja palīdzēt, puiši izmantoja savas iespējas,» priecīgs bija treneris.

«Pēc pirmās ceturtdaļas pamazām atguvāmies, izlīdzinājām spēli un rezultātu. Kopš puslaika beigām cīņa ritēja punkts punktā. Spriedze bija liela, tā pārņēma arī sekretariāta darbiniekus, kuri bieži kļūdījās, pieskaitot punktus nepareizai komandai. Pēdējās minūtes bija īpaši nervozas, vairākas reizes atspēlējāmies no -3 vai -5 punktiem un galotnē izrāvām uzvaru,» atceras Štelmahers.

«Apsveicu Latvijas basketbolu ar mūsu kopīgo panākumu. Rīt par 5. vietu varētu uzspēlēt ar Vāciju, jo pret viņiem vēl neesam spēlējuši. No otras puses, uz mājiniekiem slovēņiem atnāktu vairāk skatītāju un puišiem būs lielāka motivācija. Redzēs - tagad mums galvenais uzdevums ir tikt skaidrībā ar savainotajiem, jo zem jautājuma ir gan Siliņa, gan Timmas līdzdalība pēdējā spēlē. Jebkurā sastāvā - cīnīsimies ar visiem pāri palikušajiem spēkiem,» piebilst treneris.