«Labāk mācīties no svešām, nekā savām kļūdām, tomēr reizēm noder arī savējās. Pirms desmit dienām pārbaudes spēlēs divreiz bijām zaudējuši lietuviešiem, taču smagas neveiksmes mēdz būt vērtīgākas par pārliecinošām uzvarām. Zinājām, kas mūs sagaida - agresīvs presings, zonas aizsardzība, ātrie uzbrukumi - un bijām tam gatavi,» norāda Štelmahers.

«Iepriekš bijām trīs reizes galotnēs zaudējuši samērā labi aizvadītas spēles. Šīs neveiksmes pavisam aizmirst nevarējām, tomēr spēlētāji profesionāli tika galā ar emociju negatīvo daļu. Un šoreiz uzvarēt gribēja vairāk, nekā pretinieki,» uzskata treneris.

«Morāli bijām gatavi lietuviešu spēka spiedienam un šoreiz to izturējām, lai arī sāncenšu atlētisms nekur nebija pazudis. Turklāt viņiem uzvaru vajadzēja tikpat daudz, cik mums. Taču nekādu pārsteigumu no viņu puses nebija, bet mums izdevās izmantot viņu vājās vietas. Zinājām, ka šī Lietuvas komanda nav īpaši stipra pick n'roll spēlē, tāpēc bieži lietojām šīs sadarbības, tiekot gan pie brīviem tālmetieniem, gan atrazdami caurumus viņu aizsardzībā groza tuvumā. Neaizrāvāmies ar trīspunktniekiem (visā spēlē 4/19), toties panācām līdzsvaru izmesto sodu ziņā un tos izmantojām precīzāk (22/23 pret 17/22),» skaidro Štelmahers.

«Nespēlējām perfekti, bet uzmanījāmies no muļķīgām kļūdām, lai neļautu lietuviešiem ieskrieties ātrajos uzbrukumos. Atšķirībā no minētajiem pārbaudes mačiem, viņi nedabūja atrauties, un neieguva to pārliecību, kas kaimiņus parasti padara neapturamus.  Uzvarā savu ieguldījumu deva visi spēlētāji - arī tas bija viens no mūsu trumpjiem, jo pretinieki nevarēja koncentrēt visu uzmanību tikai uz dažiem mūsu līderiem,» piebilst treneris.

«Situācija mūsu apakšgrupā tagad ir ļoti sarežģīta, taču mums nav nozīmes daudz rēķināt - lai būtu izredzes spēlēt ceturtdaļfinālā, vispirms jāuzvar Itālijas komanda. Pretinieki ir stipri, bet stila ziņā atšķiras no iepriekšējiem sāncenšiem, jo spēle vairāk balstās uz trīspunktniekiem. Gatavosimies, centīsimies atgūt spēkus,» saka treneris.