Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (V) neatbalsta bezpartejisku profesionāļu apstiprināšanu ministra amatā.
Straujuma neatbalsta bezpartejisku profesionāļu apstiprināšanu ministru amatos (168)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LTV raidījumā «Rīta panorāma» Straujuma sacīja, ka pēc savas pieredzes, zemkopības ministres amatā strādājot kā bezpartejiska ministre, ir secinājusi, ka ministra darbs bez partijas piederības nav produktīvs, trūkst diskusiju par virzību, kopīgu nostādņu.
«Esmu par to, lai būtu stipras partijas un stipri partiju ministri,» sacīja premjeres kandidāte. Straujuma uzskata, ka valdības darbā rodas problēmas, ja ir neproporcionāls ministriju sadalījums pēc partijām.
Komentējot informāciju, ka topošajā valdībā nav iekļauti spēcīgi profesionāļi no iepriekšējās valdības, piemēram, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), finanšu ministrs Andris Vilks (V), Straujuma uzsvēra, ka pašreizējā valdības veidošanas procesā konkrēti kandidāti ministru amatiem vēl netiekot vērtēti, ir tikai izteikts piedāvājums partijām par ministriju sadalījumu.
Viņa vairākkārt uzsvēra, ka partijām vispirms ir jāvienojas par ministriju sadalījumu, tikai pēc tam varēs izvirzīt un vērtēt kandidātus ministru amatiem. Premjeres kandidāte atzina, ka patur tiesības arī atteikties no kāda kandidāta, ja tas viņu neapmierinās. «Gan Valsts prezidents, gan sabiedrība gaida profesionālus ministrus,» sacīja Straujuma.
Ministru prezidentes kandidāte sacīja, ka arī kandidātus viņa piedāvājusi vispirms pārrunāt partijās, lai nebūtu publisku spekulāciju, «ka kāds kādu no kaut kurienes ir izstūmis».
Pašlaik turpinās darbs pie jaunās valdības deklarācijas. Straujumai tuvākajā laikā plānotas tikšanās ar sociālajiem partneriem, darbs turpināsies arī brīvdienās.
Kā būtiskākos jaunās valdības uzdevumus Straujuma minēja Eiropas Savienības fondu finansējuma sadali, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, Būvniecības likuma apstiprināšanu, kā arī citus iepriekšējās valdības sāktos vai nepadarītos darbus. »«Gribētos, lai šī valdība būtu turpinājums iepriekšējai valdībai,» sacīja premjeres kandidāte.
Uz jautājumu par tikšanos un sarunām ar apvienību «Saskaņas centrs» Straujuma sacīja, ka to ieplānojusi pēc tam, kad būs gatava valdības deklarācija. «Valdības veidošanas procesā ne, - jo izlasīju ziņu, ka viņi neatbalstīs manu valdību,» sacīja Straujuma.
Jau ziņots, ka šodien topošās koalīcijas partijas iesniegs savus priekšlikumus valdības deklarācijas sadaļai par ekonomiku un finansēm.
Savukārt nākamā darba grupas sanāksme, kas spriež par ekonomiku un finansēm, sanāks svētdien, 12.janvārī, plkst.15. Šajā sēdē arī tiks pārrunāti partiju priekšlikumi.
Topošās valdības deklarāciju iecerēts veidot četrās darba grupās. Viena darba grupa ir veltīta ekonomikai un finansēm, otra - drošības jautājumiem, trešā - humanitārajiem jautājumiem, bet ceturtā darba grupa paredzēta koalīcijas līguma veidošanai.