Strautiņš: Uz saulaino tāli pa akmeņaino ceļu (24)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Par rūpniecības izlaidi 2013.gada decembrī un aizvadītajā gadā kopumā

Kā jau katru gadu ap šo laiku, Centrālā statistikas pārvalde sniedz lielu datu apjomu par pērnā gada norisēm rūpniecībā, aplūkojot gan izmaiņas iepriekšējā gada decembrī, gan ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā. Par ziņu šī vārda klasiskā nozīmē var saukt vien mēneša datus, jo par ceturksni un gadu vispārējs priekšstats bijis jau iepriekš. Taču arī šie skaitļi ir interesanti kā kopsavilkums, svītras pavilkšana zem aizvadītā gada un pamudinājums analizēt iespējamās norises nozarē turpmāk. Tāpat, kā jau daudzkārt uzsvērts, ievērību pirmkārt pelna dati par apstrādes rūpniecību, jo norises enerģētikā un ieguves rūpniecībā ir galvenokārt atkarīgas no laika apstākļiem. Tas jo īpaši ir taisnība šoreiz, ievērojot, cik neparasta bijusi ziema un līdz ar to mazs siltuma patēriņš. Līdz ar to decembrī kāpums gada griezumā apstrādes rūpniecībā bija 3.3%, bet rūpniecībā kopumā - 4.3% un enerģētikā pat - 21.4%, reti, kad šie skaitļi ir tik atšķirīgi.

Apstrādes rūpniecības izlaide decembrī pret novembri sezonāli izlīdzinātajos datos pieauga par 1.0%. Mērens pieaugums, taču, ķieģelīti uz ķieģelīša liekot, atkal sasniegts līdz šim lielākais mēneša ražošanas apjoms. Kā pēdējā laikā ierasts, diemžēl vai par laimi, šī summa veidojas no krasiem kontrastiem apakšnozaru rādītājos.

Lielākais pārsteigums šoreiz ir kokapstrādes izlaides kāpums mēneša laikā par 5.2%, līdz ar to gada griezumā panākot +14.7%, kas ir patiesi apbrīnojams sasniegums nozarei, kas šķita esam tuvu ražošanas jaudu un izejvielu pieejamības robežai. Jo interesantāk tas ir tāpēc, ka ziemas sākumā nozarei bija lielas grūtības ar apaļkoksnes piegādi. Jādomā, ka janvāra skaitļos šo grūtību atspulgs tomēr parādīsies, lieli nozares uzņēmumi ir ziņojuši par dīkstāvi.

Izmaiņas pārtikas ražošanā mēneša griezumā bija pakāpeniskas, 0.8%, bet tas nozīmē, ka jau otro mēnesi pēc kārtas gada pieaugums ir 10%, kas šai konservatīvajai nozarei būtu labs sniegums jebkuros laikos.

Mēneša nepatīkamākā ziņa ir izlaides kritums gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 15.9%. No vienas puses, tas izskatās kā spoguļattēls iepriekšējā mēneša straujajam kāpumam, tomēr gribējās jau cerēt, ka Eiropas mašīnbūves atkopšanās būs šai nozarei palīdzējusi, pagaidām diemžēl acīmredzot nē, mēneša ražošanas apjoms bijis mazākais kopš 2011.gada vidus un tas ir pēc daudzu miljonu investīciju veikšanas. Liels kritums mēneša griezumā bija arī elektrisko mašīnu ražošanā, par 14.2%, taču viens mēnesis ar negatīvu gada izmaiņu rādītāju nav spējis sabojāt visu medus mucu, gadā kopumā pieaugums par 9%. Turpretim elektronikas nozare decembrī pārspējusi pati sevi, te pieaugums par 32.4% mēneša un fantastiskiem 66.2% gada griezumā.

Tiek ziņots par kāpumu farmācijā par 26.7%, bet zemāk aprakstīto iemeslu dēļ pērnā gada dati par šo nozari rada varbūt tikai numeroloģisku interesi. Citās nozarēs notikušais šoreiz atstājis mazāku iespaidu.

Sagaidu, ka pieaugums apstrādes rūpniecībā 2014.gadā būs ap 6%, izaugsmes tempam gada griezumā pa mēnešiem pakāpeniski palielinoties, pie labvēlīgas apstākļu sakritības gada beigās tas var būt padsmitos procentu. Citiem vārdiem, izaugsme būs tuvu šajā desmitgadē ilgtspējīgi uzturamajam tempam, visdrīzāk nedaudz virs tā, pateicoties Eiropas ekonomikas pakāpeniskajai «atsalšanai» un nedaudz straujākai izaugsmei pasaulē kopumā, kā arī veiktajām un vēl plānotajām investīcijām. Jaunākie dati liecina, ka situācija Centrāleiropas rūpniecībā diezgan strauji uzlabojas. Šis reģions nav starp pašiem svarīgākajiem mūsu tirgiem, drīzāk tas ir konkurents, bet sekmes tur liecina par norisēm galvenajos noieta tirgos. To pašu vēsta arī dati par Vācijas rūpniecību janvārī, kas balstīti nevis uz izmērītajiem ražošanas apjomiem, bet iepirkumu vadītāju sniegtajiem vērtējumiem, tie liecina, ka aktivitāte sasniegusi augstāko līmeni kopš 2011.gada maija.

Īsumā par apakšnozaru perspektīvām šogad. Mūžam par savu nākotni bažīgajai pārtikas rūpniecībai aizvadītais gads bijis ļoti veiksmīgs un pat decembrī sasniegto apjomu noturēšana nodrošinātu pieklājīgu izlaides gada kopsummas pieaugumu, par 4.6%. Turklāt nav nekādas vajadzības būt tik pieticīgiem, attīstība var turpināties un sagaidāms, ka atkal nozīmīgākie nozares spēka avoti būs piena pārstrāde un zivjapstrāde. Par spīti pašas nozares skepsei, pārtikas rūpniecības eksporta apgrozījuma kāpums pērn turējās tuvu 20%, ko iepriekš nozares līderi sauca par «neiespējamu». Šādā tempā augot vairākus gadus, līdzšinējo tempu turpināt nenoliedzami kļūst arvien grūtāk, taču tas arī nav nepieciešams, jo apjomi ir pieauguši.

Optimistiskāk nekā aizvadīto gadu šo sagaida kokrūpniecība, kur spēcīga izaugsme gaidāma šobrīd jau nozares kopējos skaitļos dominējošajā tālākās pārstrādes «galā». Sagaidāms vismaz padsmitos procentu mērāms kāpums tādās svarīgās kategorijās kā plātņu produkti (saplāksnis, OSB) un granulas. Turpināsies māju moduļu ražošanas attīstība, pērn tā divkāršojās. Pērnā gada nogalē tālākas pārstrādes produktu ražošanas pieaugums pat pārsniedza 20%. Tikai vienkārši noturot decembra apjomus, 2014.gadā tiktu saražots par 15.2% vairāk nekā pērn.

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas ir lielākā metālapstrādes un mašīnbūves galaktikas daļa, pērn sagādāja patiesu vilšanos, taču turpināsim cerēt, ka norises Eiropas rūpniecībā tai palīdzēs atgūt vilkmi. Risks gan ir norises būvniecībā ziemeļvalstīs un jo īpaši Norvēģijā. Mašīnbūvei kopumā aizvadītais gads bija diezgan labs un arī šogad sagaidāms kāpums, ko nodrošinās investīcijas, tehniskās kompetences pieaugums un produktu attīstība. Metālu ražošanā lielā iespēja ir LM darbības atsākšanās, bet arī labvēlīgajā scenārijā apjomi tikai mēreni pārsniegs 2013.gadu, kad uzņēmums strādāja apmēram vienu ceturksni.

Par 2013.gadu farmācijā gan pašu uzņēmumu biržai ziņotais, gan neformāli sniegtie vērtējumi veido nepielūdzami tīkamu ainu — nozare ir sekmīgi attīstījusies. Šķiet, ka tikpat nepielūdzamā metodoloģija nav spējusi precīzi interpretēt produktu kvalitātes pieaugumu, kas interpretēts vienkārši kā cenu pieaugums. Varētu teikt — kāda starpība, kā nonākam pie lielāka naudas daudzuma, taču tā nav — konjunktūras radītas cenu svārstības var dot un var ņemt, turpretim jaunas paaudzes medikamentu izlaišana, kas to pašu efektu sasniedz ar mazāku tabletīšu skaitu, ir noturīgs progress. Šai nozarei ir arī riski, nenoliedzami. Farmācija ir izteikti atkarīga no NVS tirgiem, tai var nedaudz kaitēt gan Krievijas rubļa vērtības pazemināšanās, gan Ukrainas politiskā nestabilitāte. Par laimi, medikamentu tirgi paši par sevi ir diezgan stabili. Farmācijas māsas — ķīmiskās rūpniecības datos šogad izzudīs jau sen notikušā biodegvielas ražošanas krituma ietekme un tie atkal atspoguļos pārējo nozares uzņēmumu organiski dabisko attīstības procesu.

Vēl daži vārdi pār citām apakšnozarēm. Domājams, ka nemetālisko minerālu ražošana būs mērenos, ar vienciparu skaitli rakstāmos plusos. Valmieras Stikla šķiedra attīstīsies straujāk, taču par būvmateriālu pieprasījumu no vietējās, kā arī Skandināvijas celtniecības nav tik droša pārliecība. Celtnieki mēdz pārspīlēt riskus naudas plūsmām nozarei, kas saistīti ar pāreju starp ES finanšu periodiem, bet tādi nenoliedzami pastāv. Pērnā gada 1.pusē vilties bija likusi iepriekš ļoti dinamiskā poligrāfija, bet nu tā atkal sasparojusies, šajā apakšnozarē ir īpaši augsta investīciju aktivitāte, tāpēc šogad visnotaļ reālistisks ir «divciparu» kāpums. Vieglā rūpniecība mūžīgi sūdzas par darbinieku trūkumu, taču tam atrod vienlaikus pragmatisku un sociāli atbildīgu risinājumu — pārvietojot ražošanu uz reģionu pilsētām. Jo īpaši ticams šāds risinājums šķiet, «Financial Times» lasot ziņas, ka Ķīnā rūpnīcas nevar atrast kvalificētus šuvējus pat par 1500 dolāru mēnešalgu. Ražošana visdrīzāk pieaugs, bet diez vai par kāpuma tempu kāds var sniegt prognozi, kas ir precīzāka kā «daži procenti».

Komentāri (24)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu