«Es vairāk koncentrējos uz pirmo taisni. Ja pēc pirmā virāžas iznāku pirmais vai otrais, tad es turpinu. Bet, ja sestais, priekšā ir burzma un otrā taisne bīstama, tad bieži piespiežu bremzes,» stāsta Pekinas olimpisko spēļu čempions, kurš uz jautājumu, vai pirmā taisne nosaka visu, atbild.

«Ne visu, bet daudz. Ne tik daudz kā agrāk. Kādreiz, ja uzvarēji pirmo taisni, uzvarēji arī visu sacensību. Tagad pārākums pirmajā taisnē neko nenozīmē, jo daudzi sportisti trasē ir auguši savā meistarībā,» saka Štrombergs.

Par Londonas olimpisko trasi Māris izsakās sekojoši: «Trase ir tāda samocīta, jo īpaši pirmās divas taisnes. Trase ierobežo. Arī pirmā taisne nav tik gara. Mums tika dota iespēja tur trenēties, lai trases būvētāji saprastu, kas jāpamaina.»

«Es jūtos psiholoģiski stabils, tas ir mans trumpis. Visi pirms starta nervozē, svarīgi ir to noslēpt, neizrādīt - pretiniekiem tas uzdzen papildu stresu. Tās ir iekšējās spēles. Profesionālajā sportā visi ieroči ir labi,» uzsvēra sportists.