Tuvākajos četros gados noteikti neredzu nekādu iespēju, ka es varētu vadīt valdību. Pat ja tādi piedāvājumi nāktu, noteikti atteiktos to darīt tagad, tūlīt pēc vēlēšanām, - intervijā laikrakstam «Diena» saka Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Sudraba: neredzu nekādu iespēju tuvākajos četros gados vadīt valdību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējos mēnešos neviena partija, kas nominējusi savus premjera kandidātus, neesot uzrunājusi Sudrabu kļūt par kādas partijas premjera kandidāti.
Sudraba norāda, ka valdības vadīšana nav nekāds tehnisks darbs, tā nav tehniska funkcija. Turklāt tas nav viena cilvēka, bet komandas darbs, kas Latvijas apstākļos strādā roku rokā ar politisko pārstāvniecību parlamentā. Tā nav tikai cilvēku uzaicināšana darbā, bet noteiktas programmas realizācija.
Valsts kontroliere uzsvēra, ka viņa noteikti neesot tas cilvēks, kas automātiski vai mehāniski izpildīs kaut kādu politisko pasūtījumu. «Ja es atbildu par kādu darbu, tad es par to atbildu arī saturiski, gribu panākt kādu rezultātu un tad arī rēķinos un domāju, ar kādiem cilvēkiem kopā strādāšu,» saka Sudraba.
Pēc Valsts kontrolieres teiktā, partiju priekšvēlēšanu programma nav konkrētas darbības programma, no kā var izsecināt, ko konkrēti partijas darīs.
«Tur ir atsevišķi apsolījumi, uzstādījumi, ko mēs noteikti nedarīsim vai ko darīsim. Es neesmu dzirdējusi nekādu atbildi uz jautājumu, kā notiks budžeta konsolidācija. Tās ir ļoti vispārīgas frāzes. Saka, ka noteikti nesamazinās pensijas, bet neatbild uz jautājumu, kā tad tiešām notiks tā budžeta konsolidācija. Ir frāzes, ka cīnīsies ar ēnu ekonomiku, stimulēs ekonomiku un ražošanu, bet ir jautājums, kas konkrēti tiks darīts un ko paspēs izdarīt nākamgad,» skaidro Sudraba.
Kā vienīgo izeju no pašreizējās situācijas valsts kontroliere saskata ekonomikas attīstību, jaunu darba vietu radīšanu.
Sudraba uzsver, ka vairāk būtu jāskatās virzienā, kur ko var izdarīt un kā, nevis no kā var atteikties un kaut ko nedarīt.
«Varbūt līdzekļu ziņā ir maz, no kā var atteikties. Varbūt var darīt citādāk. Piemēram, lasīju, ka uzņēmējiem neveicas ar ES naudas apguvi un, lai šo naudu nezaudētu, labāk pārdalīt bezdarba aktivitātēm. Šķiet, tā ir ļoti primitīva pieeja lietām. Jā, viss ir svarīgi, nauda jau paliks šeit, valstī, pat ja izmaksās stipendijās. Īsu brīdi cilvēkiem būs palīdzēts, viņiem būs iedoti kaut kādi līdzekļi iztikai. Tomēr tā vietā, lai domātu, kāpēc šie projekti nestrādā, kas par problēmām uzņēmējiem, un pārskatītu tos nosacījumus, ar kādiem uzņēmēji saņem naudu, tiek iets vieglākais ceļš, izmaksājot naudu bezdarbniekiem. Tas ir īstermiņa risinājums,» uzskata Sudraba.
Viņa piekrīt, ka ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu valsts parādu apjomu, taču viss sākas ar izpratni, ar ekonomisko un politisko programmu, ko mēs gribam izdarīt.
Sudraba uzskata, ka nevar skatīties uz deficītu atrauti no visas ekonomiskās un politiskās darbības.» Tā ir lielākā kļūda, ja redz budžetu tikai matemātiski,» piebilst valsts kontroliere.
Sudraba atzīst, ka viņai neesot «šā brīža ekonomikas programmas», taču viņa piedāvā savu redzējumu situācijas risināšanai. «Pirmkārt, jādomā par to, kas šeit ir jāizdara, lai būtu darba vietas, lai nebūtu ēnu ekonomikas, lai šeit nāktu investori, kas ir gatavi pārcelt savu ražošanu uz šejieni, varbūt atvērt jaunu ražotni. Viss, kas viņiem ir nepieciešams, ar ko mēs varam konkurēt. Infrastruktūra viņiem jāizveido, lai viņi te varētu strādāt un attīstīties. Droši vien nodokļi ir viena no būtiskām konkurējošajām politikām,» saka valsts kontroliere.
Viņa pieļauj, ka noteikti būs otrais krīzes vilnis, vērtējot situāciju mikrolīmenī, arī ASV nekustamā īpašuma tirgus uzrāda lejupejošas tendences, - tas rāda, kas notiek globālā līmenī.
Mikrolīmenī 2010.gadā budžeta līdzekļi tērēti īstermiņa naudas plūsmai, maksāts pabalstos, bezdarbnieku stipendijās. Aktivitātēs, kur cilvēkiem iedoti naudas līdzekļi. Naudas plūsma darījusi labu darbu īstermiņa ekonomikai, cilvēki ir ēduši, maksājuši, kaut ko pirkuši, bet tas nav radījis neko paliekošu.
Oficiālie bezdarba rādītāji samazinās, bet reāli jau tie nesamazinās. Viena daļa cilvēku aizbrauc projām, turpina aizbraukt. Nekas vietā nav radīts, nekāds pieprasījums nav radīts, lai kaut ko pārdotu iekšējā tirgū. Kādi uzņēmumi cīnās, mēģina atrast lielāka noieta eksporta tirgus, Tas nozīmē - uzturēt savu ražošanu, nedaudz to paplašināt, bet tas ir ļoti niecīgi. Naudas pabalstiem un stipendijām būs vēl mazāk, uzskata Sudraba.