Šā gada februārī Latvijas Lauksaimniecības Universitātē tika veikti pētījumi ar mērķi zinātniski izpētīt, kādas uzturvielas satur dažādas sulas, un tās salīdzināt ar citiem mūsu ēdienreizēs iecienītiem pārtikas produktiem, piemēram, rīsiem, gaļu, salātiem, maizi u. c. Par pamatu eksperimentiem tika ņemtas pašmāju ražotāju «Cido» un «Gutta» sulas «Tetra Pak» iepakojumos. Visi veikto pētījumu rezultāti atrodami kampaņas mājaslapā [s:24388].
To, ka augļi, ogas, kā arī to sulas ir viena no būtiskākajām veselīga uztura sastāvdaļām, zina vai ikviens. Bet vai mēs varam nosaukt to veselīgās īpašības un iemeslus, kādēļ augu valsts izcelsmes produkti būtu jālieto uzturā? Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka sulas glāze noteikti būs veselīgāks dienas sākums par kafijas tasi, tomēr brokastīs izvēlēsies ierasto dzērienu. Iespējams, tā tas ir tāpēc, ka mums trūkst pilnvērtīgas informācijas par šajā kontekstā lietoto terminu «veselīgs». Tradicionāli augu valsts produktus un to sulas asociējam ar vitamīniem, bet patiesībā par veselīga uztura sastāvdaļu tie tiek saukti tāpēc, ka tajos ir daudz vairāk vērtīgo lietu, nekā mēs spējam iedomāties. Sulās atrodami gan vitamīni, gan ogļhidrāti, gan arī organiskās skābes un dažādas minerālvielas, kuru uzņemšana ikdienā reizēm nav pietiekama.
Minerālvielas
Lai gan minerālvielas (K, Ca, Fe u. c.) cilvēka organismā ir salīdzinoši nelielā daudzumā, tās ir vitāli nepieciešamas organisma normālai funkcionēšanai un dzīvības procesu uzturēšanai. Organisms minerālvielas izmanto dažādu šūnu būvniecībai, nervu un muskuļu darbībai, tās vajadzīgas asins sarecēšanai, ja gadījusies brūce, gremošanas procesiem un citām norisēm organismā. Visām minerālvielām laika gaitā ārsti un uztura speciālisti izstrādājuši ieteicamās diennakts devas, lai nodrošinātu organisma optimālu darbību. Protams, stingra turēšanās pie šīm devām nav iespējama, jo cilvēks nevar būt staigājošs kalkulators, kas rēķina minerālvielu miligramus. Tomēr ilgstošs kādas minerālvielas trūkums var radīt nopietnas sekas mūsu veselībai. Tā vienkārši precīzi noteikt, cik un kādas minerālvielas mums patlaban organismā trūkst, ir grūti, bet par to signalizē dažādas netiešās pazīmes, piemēram, mazasinība — par dzelzs trūkumu, kaulu trauslums — par kalcija nepietiekamību u. tml. Tādēļ ir svarīgi saprast veselīga un, ļoti svarīgi, arī dažāda uztura nozīmi.
Kālijs — sirds ritma uzturēšanai
Kālijs (K) ir ļoti svarīgs mūsu organisma funkcionēšanai, jo ir cieši saistīts ar normālas sirdsdarbības nodrošināšanu, turklāt ir vajadzīgs arī ūdens līdzsvara nodrošināšanai, nervu un muskuļu darbībai, kā arī dažādu vielu nogādāšanai uz šūnām. Šī minerālviela ietilpst visos organisma audos un šķidrumos. Pastiprināti uzņemot kāliju, pazeminās asinsspiediens, palēninās sirdsdarbība. Savukārt tā trūkums organismā izraisa sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumus, aritmiju, kā arī skeleta muskulatūras darbības traucējumus, kas var novest pie fizisko darba spēju samazināšanās.
Nozīmīgs kālija avots ir mūsu pašu rudzu maize, taču, kā izrādās, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) veiktais pētījums liecina, ka vienā glāzē 100% «Cido» tomātu sulas (200 g) ir tikpat daudz kālija, cik 200 g rupjmaizes! Veiktais eksperiments parādīja, ka tomātu sulā ir 2533 mg/l kālija. Arī rūpnieciski ražotas 100% «Gutta» ābolu sulas sastāvā ir ievērojams daudzums kālija 1035 mg/l. Uztura speciālisti uzskata, ka vidējā kālija dienas deva, kas vajadzīga pieaugušiem, ir 4000 mg, tas ir ievērojams daudzums, tāpēc sula ir lielisks veids, kā iegūt papildus kāliju, lai organisms saņemtu visu tam nepieciešamo.
Kalcijs — kaulu un zobu stiprināšanai
Kalciju (Ca) pazīstam kā ļoti nozīmīgu elementu, kas nodrošina kaulu un zobu stiprību, arī matu, nagu un sejas ādas skaistumu. Līdz pat 99% no visa kalcija, kas atrodas mūsu organismā, ir koncentrēts kaulos un zobos. Tas, ko mēs bieži aizmirstam, ka arī atlikušais 1%, kas atrodas asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumā, veic mazus, bet ļoti nozīmīgus darbus: veicina asins recēšanu, muskuļu un asinsvadu saraušanos, nodrošina nervu šūnu darbību, veic hormonu līmeņa regulāciju un daudzus citus neredzamus procesus mūsu organismā. Ja cilvēka organismā trūkst kalcija šo mazo funkciju veikšanai, tas pirmām kārtām ķeras pats pie savām kalcija rezervēm kaulos. Tādējādi ilglaicīgs kalcija trūkums izraisa kaulu trauslumu, tie ātrāk lūst, un galējā variantā var izraisīt pat saslimšanu ar osteoporozi.
Mēs zinām, ka nozīmīgākais kalcija avots ir piens un tā produkti, tomēr arī ar gaļu uzņemam zināmu kalcija devu. Kā parādīja LLU veiktais pētījums, glāzē «Cido» ananasu sulas (200 g) ir četras reizes vairāk kalcija nekā 200 g cūkgaļas un pat sešas reizes vairāk kalcija nekā 200 g vistas gaļas. Vidējā kalcija diennakts deva pieaugušiem ir aptuveni 1000 mg, kas ir ievērojams daudzums, tāpēc uztura speciālisti iesaka lietot piena produktus, bet ēdienkartes dažādošanai, kas ir svarīga veselīga uztura sastāvdaļa, neaizmirst arī par citiem produktiem, kuros atrodams kalcijs, piemēram, sulām.
Dzelzs — skābekļa transportētāja
Salīdzinot ar citām minerālvielām, nepieciešamais dzelzs (Fe) daudzums organismā ir daudz mazāks. Vidējā diennakts deva vīriešiem ir 10 mg, bet sievietēm — 18 mg. Tomēr lai tas nerada maldīgu priekšstatu par dzelzs nozīmi organisma funkcionēšanas procesos. Dzelzs ir vajadzīgs skābekļa transportēšanai uz mūsu organisma audiem un ogļskābās gāzes transportēšanai prom no tiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs veido hemoglobīnu — vielu, kas transportē skābekli no plaušām uz organisma šūnām, kā arī piešķir asinīm tām raksturīgo sarkano krāsu. Dzelzs deficīts organismā var izraisīt nogurumu, redzes traucējumus un pat anēmiju jeb mazasinību, kas nozīmē, ka organisma audi saņem par maz skābekļa.
Gaļa tiek minēta kā svarīgs dzelzs avots cilvēka organismā nevis tāpēc, ka tajā dzelzs būtu vairāk, bet gan tāpēc, ka gaļā esošā dzelzs uzsūcas labāk par to dzelzi, kas atrodas augu valsts produktos. Tomēr bieži mēs paši vēl vairāk traucējam dzelzs uzsūkšanos, lietojot produktus, kas to kavē, piemēram, kafiju, tēju, kolu, vīnu, šokolādi un kalcija preparātus u. tml. Taču ir daudzi augu valsts produkti, kas dzelzs uzsūkšanos var palielināt pat trīskārtīgi, piemēram, citrusaugļi un to sulas, āboli, plūmes, brokoļi, zaļumi u. c. Uztura speciālisti iesaka lietot, piemēram, greipfrūtu sulu kā dzelzs uzsūkšanos veicinošu produktu. Turklāt LLU veiktais pētījums parādīja, 100% «Gutta» greipfrūtu sula satur 1,04 mg/l dzelzs. Tas nozīmē, ka glāzē 100% «Gutta» greipfrūtu sulas (200 g) ir tikpat daudz dzelzs cik, piemēram, 200 g biezpiena.