Šoreiz pastāstīšu par pilnīgi vājprātīgu un vienlaikus absolūti saprotamu lietu. Vājprātīgu, jo ir pilnīgi skaidrs – tai nav un nevar būt praktiskas nozīmes. Saprotamu tāpēc, ka tā dara daudzi profesionāli un savā nodarbē veiksmīgi cilvēki. Runa būs par to, kā pareizi sagatavoties īpaši svarīgam un atbildīgam notikumam.
Kopš seniem laikiem ir skaidri zināms, ka, lai svarīgs pasākums izdotos, tam ir attiecīgi jāsagatavojas. Vai tās būtu medības senos laikos, vai hokeja čempionāts mūsdienās, vai arī svara samazināšana, kā manā gadījumā – bez iepriekšējas sagatavošanās uz rezultātiem cerēt var retais.
Gatavošanās medībām ir ieroču asināšana un bedres izrakšana, kurā iedzīt medījumu. Hokeja čempionātam gatavojoties, ir ilgi jātrenējas gan individuāli, gan komandā. Gatavojoties svara samazināšanai, Jūs apkopojat informāciju par iespējamiem tievināšanās veidiem vai ejat pie dietologa, kā to izdarīju es.
Tik tālu viss ir skaidrs un saprotams. Taču tad sākas pats interesantākais, jo ar bedres rakšanu un slidu asināšanu nekas nebeidzas. Patiesi atbildīga gatavošanās svarīgam notikumam, lai arī kādā jomā tas notiktu, ietver vēl kādu īpašu sastāvdaļu. Šo sastāvdaļu sauc par «rituālu». Ticiet vai nē, bet nedz agrāk, nedz tagad praktiski neviens sava aroda profesionālis neuzsāk svarīgu pasākumu bez sava īpašā rituāla. Vai tā būtu mednieku veiksmes deja, vai īpašā secībā sasietas slidas, bet neviens nopietns profesionālis necer uz panākumiem, ja nav izdarījis «visu», kā nākas. Nav svarīgi, kāpēc tā ir, bet viens ir skaidrs - rituāli ir svarīgi, un tiem ir nozīme.
Secinoši, ja gribat, lai svara samazināšana izdodas, ir nepieciešams «svara samazināšanas uzsākšanas rituāls», un es tādu veicu. To visu man ieteica dietologs, par kuru stāstīju jau iepriekš. Viņa skaidrojums bija ne tikai par rituālu, bet arī par to, ka pasākums ir kaut kādā veidā jāiezīmē. Jāiezīmē, lai paliktu atmiņā gan kā «vecā» perioda beigas, gan kā kaut kā «jauna» sākums. Speciāla atzīmēšana piešķir pasākumam nozīmīgumu un uzliek zināmu atbildību. Līdz ar to tiek palielināta iespēja, ka šis pasākums tiks veiksmīgi novests līdz beigām. Interesanti, ka īpašas nozīmes tam, kas tieši tiek darīts rituāla laikā, nav. Svarīgs ir tikai konkrēts, atmiņā paliekošs notikums. Sievietes, piemēram, «svarīgos» gadījumos mēdzot mainīt matu krāsu vai griezumu. Tā kā matu krāsu es mainīt negribēju, nācās iztikt ar «rituālu» maltīti, kas, manuprāt, pietiekoši labi saderēja ar svarīgā pasākuma tematiku.
Sakarā ar to, ka tuvākajās dienās man nācās atteikties no vairākiem konkrētiem produktiem, es savā «rituāla» maltītē nolēmu iekļaut dažus no šim «aizliegtajiem augļiem» . Principā atvadu maltītei vajadzēja iekrist sestdienas vakarā, bet, sakarā ar to, ka neesmu nekāds pārcilvēks, un «jaunu dzīvi» svētdienā uzsākt nav manos spēkos, maltīti es rīkoju svētdienā un «jauno dzīvi» sāku pirmdienā.
Šodien, kad viss šis pasākums man jau ir aiz muguras, varu teikt, ka svētdienas vakarā patīkamā atmosfērā apēstā šokolādes kūka joprojām ir manā atmiņā. Piedevām es to atceros kā konkrētu rīcību ar nolūku izbeigt kaut ko vienu un uzsākt kaut ko citu. Ar to es gribu teikt, ka rituālam ir nozīme arī svara samazināšanas jautājumos. Vienīgi jāatceras, ka gadījumā, ja par svara samazināšanas rituāla priekšmetu izvēlaties šokolādes kūciņas, tad šādus rituālus nevajadzētu atkārtot katru vakaru.
Nākošajā reizē pastāstīšu par to, kā man klājās ar jaunā ēšanas režīma uzsākšanu, un kas tieši bija šie «aizliegtie» produkti.