Ceturtdien, 1.martā plkst.14:00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks pasākums, kas akcentēs senu kultūras vērtību atgriešanos to vēsturiskajā mājvietā, portālu «Apollo» informēja Ruta Krūkle.
Svētā Pētera baznīcā izstādīs Latvijai atdotus kultūras priekšmetus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārkārtējais un pilnvarotais Latvijas Valsts vēstnieks Polijas Republikā Einars Semanis svinīgi pasniegs Nodošanas protokolu starp Latviju un Poliju par šādiem kultūrvēsturiskiem un mākslas priekšmetiem:
- Hansa Meiera (Hans Meyer)1596.gadā vēlīnās renesanses septiņu žuburu bronzas svečturi, darinātu Svētā Pētera luterāņu baznīcai Rīgā.
-Tobiasa Heintzes (Tobiasz Heintze), Kurzemes hercogistes galma galdnieka, 1617. gadā darināto inkrustēta ozolkoka lasāmpulti SvētāsTrīsvienības luterāņu baznīcai Jelgavā.
Nodošanas protokola parakstīšanā, pieņemot kultūras priekšmetus glabāšanā, piedalīsies vēsturisko pilsētu - Rīgas un Jelgavas - domes pārstāvji.
Šogad, kad Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītes laikā apmeklēja Polijas Republikas prezidentu Broņislavu Komorovski (Bronisław Komorowski), 16.februārī notika tikšanās ar Polijas Republikas Kultūras un Nacionālā mantojuma ministru Bogdanu Zdrojevski (Bogdan Zdrojewski). Sarunās vienojās, ka Latvijas Valstij tiks atdotas tās kultūras vērtības, kuras II. Pasaules kara rezultātā nonāca Polijas teritorijā.
H.Meiera grīdas svečturis tika atjaunots, un bija publiski apskatāms Vloclavekas katedrālē. Milzu septiņžuburu svečturis, agrāk devētais stāvlukturis, ir 310cm augsts un 378cm plats. Šo svečturi pēc Rīgas rātes pasūtījuma izgatavoja metāllējēja Hansa Meiera (Hans Meyer) Rīgas pilsētas lietuvē, un tas sastāv no vairākiem posmiem. Vēlās renesanses stilā veidoto priekšmetu bagātīgi rotā ornamenti, lapu un cilvēku galvu stilizējumi, bet bagātīgi profilētā masīvā svečtura kāja tur trīs simetriskus žuburu pārus, kurus papildina šķīvji sveču novietošanai. Kājas pamatnē izveidoti deviņi eņģeļu galvu cilņi. Viens žuburs jeb «roka» ar lodi un ērgli ir nesimetrisks, bet tas nepieciešams svečtura stabilitātei. Līdzās ir datējums «ANNO 1 5 9 6».
T.Heinca 1617. gadā izgatavotā lasāmpults, kuras iekšpusē intarsijas tehnikā tika iestrādāts meistara pašportrets, bija ievērojamākais Kurzemes un Zemgales hercogistes perioda mākslas darbs, kas no 1886. gada glabājās Kurzemes provinces muzejā Jelgavā. Pēckara periodā krāšņā pults atradās Poznaņas Nacionālā muzeja lietišķās mākslas kolekcijā.
Vācbaltiešu izceļošanas laikā vācu draudzes tika likvidētas, un daudzi dievnamu un muzeju priekšmeti aizceļoja līdzi aizbraucējiem. Vācu armijai atkāpjoties, vācu tautības civiliedzīvotāji, steigā evakuējoties, lielu skaitu no izvestām kultūras vērtībām pameta Polijas teritorijā.
Vēsturiskās relikvijas apskatāmas no 02.03. katru dienu 10.00 - 18.00, izņemot pirmdienu
Svētdienās 12.00 - 18.00