Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) palīdzības programmā Latvijai sasniegti daudzi no galvenajiem mērķiem, tomēr saglabājas riski, kas galvenokārt saistīti ar eirozonas problēmām, teikts SVF jaunākajā ziņojumā par Latviju.
SVF: Latvijas programmā sasniegti galvenie mērķi; riski saglabājas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijas programmā ir sasniegti daudzi no tās galvenajiem mērķiem. Starptautiskās rezerves ir atjaunojušās virs pirmskrīzes līmeņa, un fiksētais valūtas kurss ir saglabāts. Finanšu sektors ir nostiprinājies, savukārt fiskālā pielāgošana aptuveni 15% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir nodrošinājusi finanšu ilgtspēju,» teikts ziņojumā.
SVF arī norāda, ka Latvijas «konkurētspēja ir uzlabojusies, bet to pavadījusi ražošanas apjomu lejupslīde, bezdarba pieaugums un nabadzības palielināšanās, kā arī pieaudzis ārējais parāds un problemātiskie aktīvi banku sektorā».
Latvijas ekonomika turpina atlabt, bet globālās situācijas pasliktināšanās šogad izraisīs ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Pateicoties vietējā pieprasījuma un eksporta apjoma pieaugumam, 2011.gada Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu būt 4,5%-5% apmērā.
Tomēr šogad varētu samazināties ārējais pieprasījums, kā dēļ IKP izaugsme 2012.gadā varētu veidot 2,5%, bet 2013.gadā 4%.
Tomēr šī prognoze varētu būt optimistiska un situācija var kļūt sliktāka, ja eirozonas parādu krīze turpinās pasliktināties, brīdina fonds.
SVF prognozē, ka inflācija ir sasniegusi savu augstāko līmeni un šā gada laikā līdz ar starptautisko pārtikas un enerģētikas cenu lejupslīdi arī tai vajadzētu samazināties.
Sagaidāms, ka bezdarba līmenis saglabāsies augsts, kas daļēji saistīts ar ilgtermiņa bezdarbnieku integrācijas problēmām.
Eirozonas parādu krīze Latviju ietekmē, taču daudz mazākā līmenī nekā vairumu citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu. Tai pašā laikā šīs problēmas rada būtiskus jautājumus par starptautiskās palīdzības programmas galamērķi - eiro ieviešanu, raksta SVF.
Starptautiskās reitingu aģentūras «Fitch» veiktā reitinga palielināšana līdz investīciju līmenim veicinājusi Latvijas veiksmīgu atgriešanos starptautiskajā vērtspapīru tirgū, kā arī vietējās procentu likmes saglabājas salīdzinoši zemā līmenī.
Vienlaikus fonds norāda, ka eirozonas parādu krīzes tālāka pasliktināšanas var apgrūtināt Latvijas šā gada plānus iegūt līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos un paātrināt ārvalstīm piederošo banku fondu repatriāciju.
SVF norāda, ka Latvijai nepieciešams 2012.gada budžeta deficīta apmēru ierobežot līdz 2,5% no IKP, lai šo mērķi būtu iespējams saglabāt ilgtermiņā. Fonds arī norāda, ka konsolidācijas pasākumos ir iekļauti vairāki zemas kvalitātes pasākumi un sociālā drošības tīkla samazinājumi.
SVF arī turpina diskusijas par bankas «Citadele» un «Hipotēku un zemes bankas» komerciālās daļas pārdošanu, ziņojumā norādot arī uz neseno «Latvijas Krājbankas» sabrukumu.
«Neskatoties uz būtiskiem fonda iebildumiem, valdība nolēma oktobrī glābt zaudējumus nesošo aviokompāniju «airBaltic», kas izmaksā 0,4% no IKP, neskatoties uz nepārskatāmām finansēm un iepriekšējām vadības problēmām [aviokompānijā],» teikts SVF ziņojumā.
«[Starptautiskās palīdzības] programmas realizēšana Latvijas ekonomiku padarījusi daudz stabilāku pret triecieniem, taču saglabājas riski, kas var kavēt atlabšanu un eiro ieviešanu,» secina SVF.
«Tuvākajā laikā Latvija var izjust sekas no eirozonas krīzes, kas samazinās pieaugumu, palielinās kapitāla aizplūšanu un sarežģīs Latvijas plānus iegūt līdzekļus starptautiskajā finanšu tirgū,» brīdina fonds.
«Arī «Citadeles» un «Hipotēku un zemes bankas» komerciālās daļas pārdošana, ja netiks pienācīgi organizēta, var īslaicīgi palielināt finanšu nestabilitātes risku. Savukārt «airBaltic» var būt nepieciešama atkārtota valsts palīdzība, ja aviokompānijas mēģinājumi atgriezties pie peļņas gūšanas izrādīsies nerezultatīvi,» teikts ziņojumā.
SVF arī norāda, ka «Latvijas Krājbankas» sabrukums liecina par nepieciešamību uzlabot finanšu uzraudzību.
Kā ziņots, Latvija noslēgusi trīs gadus ilgušo starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses.
Palīdzības programma ar SVF oficiāli tika slēgta 21.decembrī, bet EK programma tika slēgta 20.janvārī.
Pēc programmas noslēgšanas Latvijā tiks veikta «pēcprogrammas uzraudzība», kuras mērķis ir nodrošināt aizdevēju izmaksātās palīdzības summas «atmaksāšanas iespējamību, uzraugot valsts attīstību un nodrošinot shēmu vienmērīgai programmas beigšanai, un ļaujot konsolidēties progresam, kas panākts programmas laikā».
Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās EK, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Vienošanos par aizdevuma ņemšanu 2008.gada nogalē panāca un to sāka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, bet programmu un tās mērķus pamatā īstenoja viņa pēctecis amatā Valdis Dombrovskis (V), kurš kopš 2009.gada marta vada jau trešo valdību.
No starptautiskajā aizdevuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardus latu). Aizdevumu Latvijai būs jāsāk atmaksāt jau nākamgad, SVF atmaksājot 237,2 miljonus latu, bet pēdējais maksājums - 140,6 miljoni latu -, pēc esošā grafika, 2025.gadā jāatmaksā EK.
Latvija tā arī neizmantoja iespēju saņemt Ziemeļvalstu - Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, Igaunijas - piedāvātos 1,9 miljardus eiro (1,33 miljonus latu), kā arī Čehijas un Polijas piedāvātos 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).